Valmieras novada fonds, kuru VID sodīja par brīvprātīgās grāmatvedes pakalpojumu izmantošanu, neslēdzot ar viņu līgumu un nemaksājot atlīdzību, jau ir paziņojis, ka vērsīsies Administratīvajā tiesā. Fonds uzskata, ka tas ir principa jautājums, jo vairāk tādēļ, ka arī Valsts Darba inspekcija atzinusi – fondam ir taisnība un viņi varēja kā brīvprātīgo savai darbībai piesaistīt arī grāmatvedi. Vienlaikus fonda pārstāvis atzīst, ka šāda valsts attieksme sāpina, jo vairāk apzinoties, cik daudz naudas tiks iztērēts juristu algošanai tiesas procesam.
Tikmēr VID paliek pie sava: grāmatvedim obligāti jābūt algotam, bet no grāmatveža algas – nomaksātam nodoklim. Jo likumu normas par grāmatvedību ir rakstītas visiem.
Valmieras novada fonds nav liela organizācija un pārsvarā pārtiek no ziedojumiem. Par tiem Valmieras apkārtnē ir sakārtoti ap 10 bērnu rotaļlaukumi, sakopti Gaujas krasti un piedalījušies arī pārtikas dalīšanā trūcīgajiem projektā Paēdušai Latvijai. Līdz šim, tāpat kā citas līdzīgas sabiedriskā labuma organizācijas, viņi algotu grāmatvedi piesaistījuši tikai uz atsevišķiem lieliem projektiem. Bet pārējā laikā ar prieku pa nedēļas nogalēm to darījusi kāda citur algotā darbā strādājoša grāmatvede - pensionāre.
Pārkāpumu fonda darbā VID saskatīja faktā, ka uz Ziemassvētkiem notikusi saimnieciska darbība – uzņēmumiem tirgotas apsveikuma kartiņas, ko zīmēja Valmieras mākslas skolas jaunieši. VID neuzskatīja par vērā ņemamu argumentu, ka saimnieciskā darbība sastāda 5% no visiem fonda ieņēmumiem.
Latvijā darbojas aptuveni 10 000 nevalstisko organizāciju un tā ir ierasta prakse - piesaistīt brīvprātīgos grāmatvežus. Sodot Valmieras novada fondu, VID faktiski par potenciālajiem noziedzniekiem padara visas nevalstiskās organizācijas. Ķeroties nevis pie īstiem nodokļu krāpniekiem, bet sodot tos, kuri vāc līdzekļus grūtdieņiem, VID varētu iekasēt budžetā krietnu summu. Ja katram labdarības veicējam soda naudās piespriestu minimālos 500 latus, kopā sanāktu kādi pieci miljoni, aprēķinājis Nekā Personīga.
Aptaujātie atbildīgie ierēdņi atzīst, ka brīvprātīgā grāmatveža aizliegums turpināties nedrīkstētu, bet pagaidām nespēj pateikt ko darīs, lai sistēmu sakārtotu. "Iespējams, ka vajadzīgs likums par brīvprātīgo darbu. Pretējā gadījumā tāda pārlieka ierēdņu centība, cīnoties ar ēnu ekonomiku, diemžēl paķer līdzi arī tos, kuri nebūt nav saistīti ar ēnu ekonomiku. Un to mums nevajadzētu pieļaut," uzskata Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja biedre Inese Lībiņa Egnere.
Paši labdarības rīkotāji noskaidrojuši, ka Eiropas valstīs organizācijas pašas brīvi izvēlas – vai algot grāmatvedi, vai ņemt brīvprātīgo. Vienīgi Latvija un Rumānija ir izņēmums. Finanšu ministrs, kura padotībā atrodas Valsts Ieņēmumu dienests, uzskata, ka pašreizējā prakse nav laba un ir jāmaina.
"Ja tie piemēri eksistē tepat blakus esošās valstīs, acīmredzot, tas būtu pats labākais, ko vajadzētu – paņemt labāko piemēru, ja mēs paši nevaram izdomāt. Manuprāt, jautājums būtu ātri risināms, tam nevajadzētu ļaut vaļu attīstīties mēnešus un gadus," uzskata Andris Vilks.