Trešajā ceturksnī lielākā vidējā darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē (1932 eiro), informācijas un komunikācijas pakalpojumu (1584 eiro), enerģētikas (1272 eiro), valsts pārvaldes (1260 eiro), ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes (1186 eiro), kā arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarē (1125 eiro). Pārējās jomās vidējā darba samaksa pirms nodokļu nomaksas bija zemāka par vidējo valstī.
Savukārt mazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (720 eiro), izglītībā (822 eiro), citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares (831 eiro), nekustamo īpašumu nozarē (843 eiro), kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarē (854 eiro).
Privātajā sektorā vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī augusi par 7,7%, sasniedzot 992 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - par 8,5%, sasniedzot 1036 eiro. Vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa trešajā ceturksnī bija 993 eiro, kas ir pieaugums par 8,8% salīdzinājumā ar 2017. gada trešo ceturksni.
2018. gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa, kas tiek aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 744 eiro. Gada laikā tā pieaugusi par 9,5%, uzrādot par 1,5% straujāku pieauguma tempu nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas.
Savukārt neto darba samaksas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu gada laikā par 2,9%, šogad trešajā ceturksnī bija 6,4%.
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas - gada laikā darbību sākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku. Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.
Bruto darba samaksas fonds 2018. gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar 2017. gada trešo ceturksni, palielinājās par 9,6% jeb 203,4 miljoniem eiro, savukārt algoto darbinieku skaits, pārrēķināts pilnā slodzē, pieauga par 1,5% jeb 11 400 eiro.
Šogad trešajā ceturksnī visstraujāk darba samaksa pieauga veselības un sociālās aprūpes nozarē - par 15,9% (straujāks kāpums - veselības aizsardzības nozarē), izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē - par 11,6% (straujāk - ēdināšanas pakalpojumos), citu pakalpojumu nozarē - par 10,7% (straujāk - mazgāšanas, ķīmiskās tīrīšanas, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citos individuālajos pakalpojumos) un ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē - par 10,6%.
Labais
Ass
>:-)