Vidējā malkas krāsns temperatūra valstī

Piesārņojums esot jāsamazina, jo to paredz likums un Latvijas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistības. Kopumā gaisa kvalitāte Latvijā esot laba, bet normatīviem tā neatbilst atsevišķās zonās Rīgā, kā arī Liepājā un Rēzeknē. VARAM aicinājusi šo pilsētu vadību apzināt situāciju – cik daudz šādu iekārtu pilsētā ir, kādā tehniskajā stāvoklī, lai būtu skaidrāk saprotams, kurās teritorijās un kāda veida rīcība varētu būt nepieciešama. VARAM esot gatava sniegt metodisko atbalstu, tāpat vajadzētu apsvērt iespēju piešķirt valsts līdzfinansējumu iekārtu nomaiņai pret jaunākām vai videi draudzīgākām, piemēram, gāzes apkurei. "Nevienā brīdī plānā nav pieminēts, ka kaut kas būtu jāaizliedz, šādi pasākumi netiek plānoti. Mēs aicinām radīt atbalsta sistēmu iedzīvotājiem, ja ir viņiem ir vēlme vai vajadzība [mainīt apkures sistēmu]. Pasākumam ir jābūt sociāli taisnīgam. Tas var būt valsts vai pašvaldības līdzfinansējums, tās var būt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides vai Eiropas Savienības finansējums," iespējamos atbalsta mehānismus minēja Ozola. Tāpat jāizvērtē iespēja mājas, kuras izmanto krāsns apkuri, pieslēgt centralizētajai apkurei. 

Šie pasākumi būtu jāveic pakāpeniski līdz 2030. gadam, bet pašvaldībām situāciju apjaust vajadzētu šogad, nākamgad. "Rīgai būs tomēr jāvērtē pilsētas teritorijas, kurās noteikt zemu emisiju zonu, līdzīgi kā citas Eiropas pilsētas to ir darījušas. Tas ir Rīgas kompetences jautājums," sacīja VARAM pārstāve. Tas sevī ietver ne tikai krāsns apkures samazināšanu, bet arī transporta plūsmas un dīzeļautomašīnu izmantošanas ierobežojumus. "Arī Liepājai un Rēzeknei būs jāveic vietējā plānošana. Sagaidām, ka šīs trīs pilsētas izstrādās saistošos noteikumus, balstoties uz novērtējumu, kurās pilsētas zonās problēmas ir, viņa turpināja. Uz jautājumu, kāpēc tieši šīs trīs pilsētas, VARAM pārstāvji minēja, ka tajās esot vislielākās problēmas un gaisa piesārņojuma mērījumi pārsniedzot normu.