Pārsvarā matemātikas eksāmenā izkrituši 11.klases skolēni, tālmācības programmu izglītojamie un profesionālās izglītības iestāžu trešā kursa audzēkņi. Šajā eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 34%.
Tāpat nepietiekamu sniegumu uzrādījuši ap 250 skolēni angļu valodas optimālā līmeņa eksāmenā un 170 skolēni latviešu valodas eksāmenā.
Arī starp augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeniem lielākais izkritušo skaits ir matemātikā - ap 50 skolēniem.
15% minimālā kopvērtējuma slieksni nav varējuši sasniegt arī aptuveni 30 angļu valodas, sociālo zinātņu, latviešu valodas un literatūras augstākā līmeņa eksāmenu kārtotāji. 25 skolēni izkrituši ķīmijā, pa 15 skolēniem - fizikā, ģeogrāfijā un vēsturē, bet desmit skolēni nav varējuši nolikt bioloģijas un programmēšanas eksāmenus. Viens skolēns izkritis eksāmenā dizainā un tehnoloģijās.
Līdzīgi kā iepriekšējā mācību gadā, arī 2023./2024.mācību gadā vidusskolēni augstākos rezultātus guvuši svešvalodās. Optimālajā līmenī augstākais vidējais rezultāts ir skolēniem, kuri kārtoja franču un angļu valodu - attiecīgi 81% un 62%. Skolēni, kuri kārtoja eksāmenu vācu valodā, ieguvuši vidēji 54%.
Latviešu valodas optimālā līmeņa eksāmenā vidusskolēnu vidējais rezultāts ir 55%, savukārt matemātikā - 34%. Šie rezultāti būtiski neatšķiras no pagājušā gadā iegūtajiem optimālā līmeņa centralizēto eksāmenu vidējiem rezultātiem.
Vairāk nekā 70% eksāmenā sasnieguši 44% angļu valodas, 23% latviešu valodas un 10% matemātikas optimālā līmeņa eksāmenu kārtotāji.
Lielas atšķirības nav novērotas arī starp augstākā līmeņa eksāmeniem angļu valodā, matemātikā un latviešu valodā. Vidusskolēni šajos mācību priekšmetos ieguvuši attiecīgi 66%, 59% un 55%.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 4% līdz 5% pieaudzis vidējais vērtējums tādos priekšmetos kā bioloģija, programmēšana, kultūra un māksla. Šajos mācību priekšmetos vidusskolēni šogad ieguvuši attiecīgi 55%, 51% un 50%.
Procentuāli visvairāk skolēnu ar augstiem rezultātiem augstākā līmeņa eksāmenos ir krievu valodā (75%), angļu valodā (48%), matemātikā (26%), programmēšanā (26%), bioloģijā (25%), kā arī latviešu valodā un literatūrā (20%).
Eksāmenu vidējo vērtējumu ietekmēja gan katra eksāmena kārtotāju kopējais skaits, gan to skolēnu skaits, kas eksāmenu kārtoja otrreiz, jo pagājušajā gadā nesasniedza 10% slieksni, skaidroja VISC.
Pēc VISC aplēsēm, šogad eksāmenus kārtoja 59 493 vidusskolēni. Šis bija otrais mācību gads, kurā vidusskolēni kārtoja centralizētos eksāmenus optimālajā, augstākajā un vispārīgajā līmenī.
Lai iegūtu apliecinājumu par vispārējās vidējās izglītības apguvi, šogad bija jānokārto latviešu valodas, matemātikas un svešvalodas eksāmens vismaz optimālajā līmenī un divi eksāmeni augstākajā līmenī. Katrā eksāmenā skolēnam bija jāsasniedz vismaz 15%.
Līdz 11.jūlijam VISC izsniedzis 55 780 sertifikātus par nokārtotiem eksāmeniem vidusskolas posmā.