Vieni saņem, citi tikai cer

Patlaban rezultātu paredzēt ir grūti.Vēl gatavojot streika prasības, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) uzstāja uz to, ka atalgojums jāpalielina ne tikai pedagogiem, bet arī augstskolu akadēmiskajam personālam. Tam piekrīt arī Šadurskis, piebilstot, ka to uzreiz gan izdarīt nevarēs. Ja atradīsies finansējums, atalgojums varētu pieaugt no nākamā gada septembra. Šobrīd ministrija plāno veikt grozījumus attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos, nosakot zemāko mēneša darba likmi. Piemēram, ja šobrīd asistentam tie ir 480,93 eiro, plānots to palielināt līdz 625 eiro, lektoram - no 601,87 līdz 785 eiro, bet, piemēram, profesoram - no 1175,29 uz 1530 eiro. Nākamais uzdevums ir šim mērķim atrast naudu. Attiecīgi koledžām nepieciešami 1,9 miljoni eiro, bet augstskolām - 8,7. Šadurskis te cer uz valdības kopējo atbalstu, bet pieļauj, ka kaut ko var izdarīt arī ar "pašas ministrijas pieticīgajiem resursiem". Ministrs runā par iekšējām rezervēm un veidiem, kā var ietaupīt, atsakoties no tai neraksturīgām funkcijām. Turklāt arī zinātnes pieaugums atkarīgs no tā, vai izdosies atrast papildu finansējumu. Te ministrs esot vienās pozīcijās ar arodbiedrību.Šadurskis sola ietaupījumu meklēt iekšienē. Cerība ir, piemēram, 1,5 miljonus ietaupīt, pārkreditējot sporta būvēm saņemtos kredītus. Atsevišķiem kredītiem procentu likme sasniedz pat 5%, kas nav adekvāti. To gan varēs sākt darīt tikai no nākamā gada. Tāpat ministrijai ir "viena otra dīvaina funkcija, kas ir palikusi no boļševiku laikiem". Ministrs nevēlējās atklāt, kas šīs funkcijas ir, bet ietaupījums tur varētu būt pat četri miljoni eiro. Skaidrs gan ir tas, ka zinātnei "astronomiskas summas tās noteikti nebūs", saka Šadurskis. Tikmēr augstskolām atliek cerēt, ka valdība šo uzskatīs par prioritāti. Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 27.aprīļa, numurā!