Viņš norādīja, ka Latvijas viesmīlības nozare šogad pirmajos piecos mēnešos nav piedzīvojusi būtiskus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, viesu skaitam pieaugot minimāli. Šī tendence, kā uzsvēra Kalniņš, ir satraucoša, jo 2023.gadā Latvija tūrismā piedzīvoja aptuveni 25% samazinājumu salīdzinājumā ar pirmspandēmijas līmeni, ieņemot pēdējo vietu starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.
"Prognozes par šo vasaru arī nav optimistiskas, jo nav pārliecības, ka viesu skaits pārsniegs iepriekšējā gada rādītājus," norādīja LVRA vadītājs, piebilstot, ka situāciju galvenokārt izraisījis nepietiekams un novēlots valsts finansējums Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta mārketinga aktivitātēm, kā arī ierobežotās iespējas piesaistīt jaunus tirgus bez papildu finansējuma.
"Šā gada budžets tika pieņemts tikai īsi pirms aktīvās tūrisma sezonas sākuma, kas diemžēl ir par vēlu, turklāt tas ir mazāks nekā mūsu kaimiņvalstīs," piebilda Kalniņš.
Vienlaikus asociācijas vadītājs uzsvēra, ka viesmīlības nozare ir būtiska Latvijas eksporta sastāvdaļa. Lai nozare attīstītos un piesaistītu vairāk tūristu, ir nepieciešamas savlaicīgas un pietiekamas investīcijas. Kalniņš skaidroja, ka, piemēram, 2023.gadā ārvalstu tūristi ienesa Latvijas eksporta bilancē 1,2 miljardus eiro, un ar pienācīgu atbalstu nozare varētu ienest papildus 200-400 miljonus eiro.
Kalniņa ieskatā Latvijai būtu jāreklamē sevi kā drošu un pievilcīgu tūrisma galamērķi, uzsverot dabu, kultūras mantojumu, viesmīlību un augstas kvalitātes pakalpojumus. "Īpaši jāizceļ drošības aspekti, lai palielinātu tūristu uzticību," sacīja Kalniņš, piebilstot, ka atbilstošas mārketinga aktivitātes varētu palielināt tūristu uzticību un veicināt Latvijas tēlu kā pievilcīgu galamērķi, tādējādi stimulējot viesmīlības nozares izaugsmi un ekonomisko ieguvumu.
Līdztekus Kalniņš minēja, ka arī valsts nodokļu politika kavē viesmīlības nozares attīstību. Tostarp patlaban Latvijā darbaspēka nodokļi ir nekonkurētspējīgi salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem nav piemērota pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātā likme, kā tas ir vairumā ES valstu. "Tas negatīvi ietekmē mūsu konkurētspēju reģionā un gala cenas, ko viesmīlības nozare var piedāvāt saviem klientiem," sacīja LVRA vadītājs.
LETA jau vēstīja, ka jūnijā Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija konceptuāli atbalstīja priekšlikumu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā piemērošanu atsevišķiem ēdināšanas uzņēmumiem, kuru darbaspēka izmaksas pārsniedz 10-15% no apgrozījuma. Uzņēmumiem, kuriem darbaspēka izmaksas ir mazākas, komisijas ieskatā būtu jāpiemēro PVN standarta likme 21% apmērā.
Komisija lūdza ministrijām rast objektīvākos kritērijus šāda dalījuma ieviešanai.
LVRA apvieno naktsmītnes un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus profesionālai sadarbībai, lai uzlabotu klientu apkalpošanas kvalitāti, sakārtotu Latvijas viesnīcu tirgu un pārstāvētu Latvijas viesnīcu un restorānu biznesu pasaulē. LVRA ir asociācijas "Viesnīcas, restorāni un kafejnīcas Eiropā" biedrs.