Pārraugs viņam kādā saruna pateicis, ka "tādām un tādām amatpersonām jābūt savā vietā". Vilnītis apstiprināja, ka runa bijusi par Strīķi un Vilku.
Premjers nekādus norādījumus Vilnītim nav devis, tā aģentūrai LETA teica Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke, komentējot KNAB vadītāja izteikumus.
Vilnītim esot arī vairāki jautājumi bijušajam ģenerālprokuroram Jānim Maizītim. Piemēram, kā Ģenerālprokuratūras amatpersonas atļaujas izsaukt KNAB izmeklētājus un skaidri norādīt, kuras lietas ir vai nav turpināmas. "Ceru, ka jaunais Valsts prezidents sasauks Nacionālās Drošības padomes sēdi un tad būšu tiesīgs par to runāt," sacīja Vilnītis.
Viņam esot arī jautājums, kādā konkursā savu amatu ieguvusi viņa vietniece Juta Strīķe. Vilnītis ir pārliecināts, ka viņa šajā amatā ir ielikta, "varam runāt par politisko angažētību".
Vilnītis uzskata, ka KNAB priekšnieka vērtēšanas process esot sasteigts un slepens, iespējamā atbrīvošana no amata viņu nepārsteidz, jau vērtēšanas gaitā viņš esot sapratis, ka tā notiks. Pārkāpumi, uz kuru pamata Vilnītis tiekot atbrīvots no amata, esot klasificēta informācija, taču tā jau iepriekš esot publiskota internetā.
KNAB vadītāja amatā kā vienīgā iespējamā kandidatūra pašlaik esot Juta Strīķe, jo Alvis Vilks pēc Vilnīša rīkojuma no pienākumiem ir atbrīvots.
Vilnītis uzskata, - ja KNAB līdz jaunas Saeimas ievēlēšanai paliek bez vadītāja, tas var būtiski ietekmēt vairākus procesus.
Jau ziņots, ka ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadītā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka vērtēšanas komisija rosina atbrīvot Normundu Vilnīti no KNAB šefa amata. Kalnmeiera vadītā komisija šādu lēmumu pirmdien pieņēma vienbalsīgi, visiem pieciem komisijas locekļiem balsojot "par".
Šorīt valdība vienbalsīgi atbalstīja šīs komisijas priekšlikumu, virzot jautājumu izskatīšanai Saeimas sēdē.
Marta sākumā ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers, izvērtējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieku sūdzību par biroja šefa Normunda Vilnīša iespējamajiem pārkāpumiem, nolēma rosināt valdību veidot Vilnīša darbības vērtēšanas komisiju.
Valdība ceturtdien bez debatēm piekrita Kalnmeiera ierosinājumam izveidot komisiju, kurai līdz maija vidum bija jāizvērtē Vilnīša atbilstību amatam. Kalnmeiera vadītās komisijas sastāvā tika iekļauti Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Kažociņš, Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) un valdības deleģētais tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs (V). Taču ilgu laiku komisijai neizdevās sasaukt tās locekļus cilvēku aizņemtības dēļ, tādēļ vērtēšana ievilkās.
Premjers Valdis Dombrovskis (V) un Vilnītis ilgstoši nespēj vienoties par biroja reformu, turklāt pret Vilnīša iecerēm iebilda arī viņa vietnieki Juta Strīķe un Alvis Vilks, kuri pauda bažas par biroja nākotni un apšaubīja šefa vēlmi patiešām apkarot korupciju.
Dombrovskis vairakkārt nepiekritis Vilnīša iecerētajai biroja reformai un to apturējis. Vilnītis premjera lēmumu apstrīdēja prokuratūrā, bet prokuratūra premjera rīcību atzina par likumīgu. Vilnītis sola šo prokuratūras lēmumu pārsūdzēt.
Pērn aprīlī Vilnītis vēlējās ieviest izmaiņas KNAB struktūrā, nolemjot veidot operatīvo darbinieku grupu, kas strādā tiešā viņa pakļautībā, nevis viņa vietnieces Strīķes pārraudzībā, kā tas bija iepriekš. Vilnītis vēlējās ar jauno struktūru paplašināt KNAB darbu reģionos, savukārt viņa vietnieki pauda bažas, ka KNAB šefs grib palielināt savu ietekmi un mazināt biroja kapacitāti. Tas kļuva par vēl vienu aspektu KNAB šefa un vietnieku konfliktā, kurā vēlāk iesaistījās arī liela daļa biroja darbinieku.
Vēlāk premjers uzdeva Vilnītim atcelt reformu, norādot, ka tā paredz nelietderīgu funkciju dublēšanu, bet Vilnītis to darīt nevēlējās. Vilnīša iecerēto reformu izvērtēja pēc Nacionālās drošības padomes iniciatīvas izveidota komisija, kura secināja: lai gan kopumā Vilnīša uzsāktās reformas, veidojot reģionālās struktūrvienības, bijušas tiesiskas un lietderīgas, tomēr ne visi lēmumi bijuši līdz galam pārdomāti, tāpēc izmaiņas birojā būtu jāturpina.
Vilku maija vīdu Vilnītis atlaida no amata KNAB. Vilks no amata atbrīvots saistībā ar disciplinārlietu, kas bija ierosināta par nepabeigtu Eiropas Savienības (ES) PHARE programmas projektu. Par šo lēmumu Vilks vērsies tiesā.