Dobelis sirsnīgi smejas: ozolkoka mucas pie viņa neredzēt! Kaut arī latviešu vīndaru tradīcijas stiepjas pagātnē līdz pat hercoga Jēkaba laikiem un arī mūsdienās Latvijā čaklu vīndaru netrūkst, tā pārsvarā ir privāta, sīka iniciatīva. "Sev un draugiem." Par vietējo vīndaru draugu šajā nedēļas nogalē varēs kļūt katrs, kurš dosies Sabiles virzienā. Vīna svētkos paredzēta lielās vīna mucas velšana, vietējo vīndaru brūvējumu degustēšana, kā arī dažādas citas ar vīnu saistītas ēverģēlības, velobraucienu Trakais vīndaris un balli ar Menuetu ieskaitot.
Visu dienu knaiblēm rokā
Atzvelties skaistajā, smaržīgajā vīna dārzā ar spirdzinoša dzēriena glāzi rokā var tikai sliņķis pilsētnieks, kurš pie G.Dobeļa ieradies paciemoties pāris stundu. "Darba ir daudz," atzīst vīnkopis, ar mazām knaiblītēm veikli līkņādams gar vīnogulājiem. Lai raža izdotos, jāpārcilā katrs zariņš, jāizkniebj "paduses". Vīnogulājiem patīkot viegls mitrums. Dažas šķirnes sastādītas dārzā, citas — siltumnīcā kopā ar tomātiem. Vai labi sadzīvo? G.Dobelis nosmej, kaut kur jau visus augus jāizvieto — vīnogām tomāti jāpiecieš, un otrādi. "Pēc nedēļas jau ēdīsim vīnogas," viņš saka, ar plaukstu mīlīgi noglāstīdams kādu maigi violetu ķekariņu.
Ar vīnogulāju audzēšanu G.Dobelis aizrāvās daudzus gadus atpakaļ. Sāka vien ar pāris stādiņiem, ko viņam iedāvināja leģendārais selekcionārs Pauls Sukatnieks. Sagaidot pirmās ogas, prieks esot bijis liels. Tā pamazām G.Dobelis iekopis savu vīna dārzu. Pavaicāts, vai katrs vīnkopis iepraktizējas arī vīna gatavošanā, viņš saka: "Visas ogas jau nespēj apēst!" Latvijā vīndaru esot vairāki simti. Tāds, kurš oficiāli tirgo savu produkciju, — tikai viens. Pārējos biedē noteikums: 10000 latu iemaksa, ja vēlies atvērt savu vīna darītavu. Tas gan netraucē vīndariem brūvēt savu vīnu — svētkos uzliek to galdā ģimenes lokā, pacienā draugus. Svinot apaļu jubileju, G.Dobelis licis viesiem galdā dziru ar nosaukumu Dobeļvīns. "Neviens nebrāķēja," viņš smaida.
Vīna brūvējums jāuzmana
Gatavojot mājas vīnu, pirmais darbiņš ir alumīnija katlā ar karoti rūpīgi saspaidīt ogas. Vai Čelentāno piemēru no filmas Spītnieces savaldīšana G.Dobelis nekad nav izmantojis? Vīndaris smejas: "Nē, nē!" Vīnogu nav arī tik daudz, lai vīnu nogatavinātu ozolkoka mucās. Vīns kopā ar saspiestajām ogām tiek saliets lielā traukā. Klāt — īpašo vīna raugu, pa virsu vieglu drāniņu. Starp citu, Latvijā augušo vīnogu vīnam klāt tiek likts arī cukurs. Ar īpašu ierīci izmērot vīna masas saldumu, attiecīgi tiek pievienots vairāk vai mazāk cukura — tas atkarīgs gan no saulītes siltuma vasarā, gan arī no vīnogu šķirnes. Latvijā popularitāti ieguvusi Hasanskoje sladkoje ar ļoti saldām ogām.
Kārtīgam vīndarim gandrīz vai jāceļas un jāguļas vīna brūvējuma tuvumā, ik pēc trim stundām masu izmaisot. "Lai biezumi nostājas lejā." Kad viss padarīts, jāliek nostāvēties vienu gadu. Pagājušā gada brūvējumam G.Dobelis vēl neķeras klāt. Viņš vēl nevar izlemt, vai dosies uz Sabili ar savu vīnu, vai degustēs tikai kolēģu vīna svētkos vesto. "Jaunais man vēl nav gatavs, no vecā palikušas tikai dažas pudeles. Ciemos taču arī jāiet!" vīndaris nosmej. Vīna svētki Sabilē Latvijas vīndariem ir iespēja sastapt citam citu, novērtēt dažādas vīna šķirnes. Mēdz gadīties arī blēdības: nesen kāds, izlikdamies par vietējo vīndari, salējis pudelēs lētu spāņu vīnu un devis tam latvisku nosaukumu. Taču vīndariem ir vesels "sajūtu instrumentārijs" kā ātri vien atklāt: labs vai slikts vīns.
Sabiles Vīna svētki
26.—27.jūlijam
Pasākuma programma no rīta līdz vēlam vakaram. www.sabile.lv