Virkne šķēršļu jauniešus ar invaliditāti attur pat no vēlmes studēt

Turklāt esošā sistēma nekādā veidā neatbalsta to, lai jaunieši tomēr dotos studēt. Jāsaka gan, ka, salīdzinot ar situāciju vispārizglītojošajās skolās, augstākās izglītības sektorā panākti krietni lielāki uzlabojumi, piektdien lasāms laikrakstā Diena.Lai gan ir atsevišķi cilvēki, kuri par grūtībām nedomā, invalīdu un viņu draugu apvienības Apeirons valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis zina Dienai stāstīt par daudzām problēmām, kas jauniešus ar invaliditāti attur pat mēģināt studēt. Pirmkārt, jau jāatrod spēki pašam uzdrīkstēties. Ja iepriekš ir bijušas grūtības gan pirmsskolas, gan vispārizglītojošajās izglītības iestādēs, iespējams, vairs nav spēka cīnīties. Piemēram, šobrīd kādai ģimenei ir grūtības bērnam atrast kaut vienu skolu Pārdaugavā, jo visur tiek netieši norādīts, ka bērns ar invaliditāti tur nav gaidīts.Otrkārt, problēmas saistās ar informācijas trūkumu, jo šie jaunieši nezina, kāds atbalsts un vai vispār viņiem ir pieejams. Treškārt, problēmas ir gan ar nokļūšanu uz izglītības iestādi, gan vides pieejamību tajās. Balodis gan atzīmē, ka lielāks progress ir panākts tieši augstskolās, jo tur vairāk cenšas rast risinājumus, kā arī renovētajās un jaunajās ēkās ir pilnībā ievērotas vides pieejamības prasības, ko arī prasa normatīvi. Taču, piemēram, speciāli pielāgotus studiju materiālus, kas paredzēti jauniešiem ar redzes invaliditāti, viņš nav redzējis. Tāpat nav vienotas statistikas par to, cik daudz šādu jauniešu studē Latvijas augstskolās, tāpēc nevar veikt rūpīgu analīzi par nepieciešamajiem risinājumiem. To Dienai apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijā - šāda reģistra nav, un pagaidām nav plānots tādu veidot.Vairāk lasiet Annas Bērziņas rakstā _Jāpārvar grūtības, lai mācītos laikraksta Diena _piektdienas, 17.jūlija, numurā!