Tirgotāji ir ieguldījuši lielus līdzekļus, lai ievērotu visas epidemioloģiskās drošības prasības un varētu uzņemt pircējus – durvis pircējiem pēc gandrīz pusgada pārtraukuma vēruši lielākā daļa veikalu, arī daļa tirdzniecības centros esošie veikali, kuriem ir atsevišķa ārēja ieeja. Būtībā epidemioloģiskās situācijas ietekmē tirdzniecības ierobežojumi vairs skar tikai atsevišķus veikalus tirdzniecības centros un pašus tirdzniecības centrus. Tāpēc valdība lēma par īres ieņēmumu krituma kompensāciju tirdzniecības centriem, kas ir solidārs vienreizējs atbalsts par negūtajiem ienākumiem no nomniekiem, kuri krīzes periodā nevar pilnvērtīgi veikt savu saimniecisko darbību.
Ekonomikas ministrija kopā ar nozares organizācijām pastāvīgā dialogā meklē labākos risinājumus, kā darbu var atsākt visi veikali, saprotot arī to, ka epidemioloģiskā situācija mums neļauj uzreiz atcelt pilnībā visus ierobežojums. Tirdzniecībai ir jānorit droši, un ministrija strādā pie tā, lai tiktu atvērtas visas tirdzniecības vietas un tiktu nodrošināti vienlīdzīgi konkurences apstākļi.
Katrs ierobežojums maksā. Dīkstāves un algu subsīdiju atbalstam no 2020. gada 1. decembra līdz 24. maijam saņemti vairāk nekā 125 000 iesniegumu, kur dīkstāves atbalstā un algu subsīdijas izmaksāti kopā vairāk nekā 139,2 miljoni eiro, savukārt apgrozāmo līdzekļu atbalstā izmaksāti granti vairāk nekā 308,58 miljonu eiro apmērā. Tirdzniecības nozarei vēl joprojām ir nepieciešams atbalsts, jo nepilniem 10% tirgotāju tomēr nav atļauts uzņemt pircējus.
Šonedēļ ir sākusies vienreizēju kompensāciju izmaksa apgrozījuma krituma kompensēšanai ilgstošā dīkstāvē esošajiem tirdzniecības centriem. Eiropas Komisija apstiprināja atbalsta programmu ilgstošā dīkstāvē esošo tirdzniecības centru nomas ieņēmumu krituma kompensācijai, kas radies vīrusa izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ.
Drošas tirdzniecības koncepts ir veids, kā panākt to, lai tirgotāji varētu atsākt savu uzņēmējdarbību, tādējādi atkal gūstot ienākumus.
Pozitīva ziņa šajā periodā bija mazumtirdzniecības nozares apgrozījuma pieaugums šī gada martā par 4,1%, kas bija pirmais šāds pieaugums kopš 2020. gada novembra. Kāpums turpinās un uzlabojumus nozarē sekmēja tieši tirdzniecības ierobežojumu sakārtošana un uzlabošana, tajā skaitā arī atteikšanās no preču sarakstiem.
2021. gada martā Ekonomikas ministrija informatīvās kampaņas Drošs paliek drošs ietvaros kopā ar pētījumu centru SKDS veica pētījumu Tirdzniecības ierobežojumi un to ievērošana. Tur arī parādījās tendence, kas daļēji paskaidroja to, kāpēc cilvēki pēc veikalu atvēršanās bija gatavi vairākas stundas stāvēt rindās, jo vien 26% aptaujāto atzina, ka iepērkas internetā, lai gan kopumā martā tirdzniecība pa pastu vai internetu ir pieaugusi par 47%. Tas izskaidrojams ar faktu, ka pie sezonu maiņas cilvēki bija spiesti iegādāties preces attālināti, jo veikali vēl nebija atvērti – vienkārši nebija citu iespēju. Protams, tirgotāji pašlaik darbojas gluži kā tādā vidējā režīmā, jo ierobežojumu dēļ nevar uzņemt daudz pircēju. Turklāt problēmas ar preču piegāžu kavēšanos globālā līmenī atstāj sekas arī uz Latvijas tirgotājiem, piemēram, neļaujot ātri atjaunot sortimentu.
Tāpat analizējam Valsts policijas pārbaužu rezultātus tirdzniecības vietās. Tirgotāji un pircēji noteikumus ievēro aizvien apzinīgāk. Sabiedrībā vairs nevalda ilūzija, ka situācija drīz un radikāli mainīsies, tā arvien vairāk sāk saskatīt un ievērot savu līdzatbildību un saprot, ka lielāki vai mazāki tirdzniecības ierobežojumi ir uz ilgāku palikšanu.