Daļa no pasākuma apmeklētājiem dzied dziesmas un tur rokās Latvijas karogus. Cilvēkiem tiek dalītas lentītes valsts karoga krāsās. Pie Ulmaņa pieminekļa ir redzami arī karogi ar partijas simboliku. Par pasākumu interesi izrāda vairāki garāmgājēji, kuri labprāt apstājas un vēro notiekošo.
Kā ziņots, VL-TB/LNNK šodien rīkoja Vienības braucienu pa Latviju, kura noslēguma pasākums notiek pie Ulmaņa pieminekļa Rīgā.
Vienības brauciena laikā automašīnas brauca kolonnā ar paceltiem Latvijas karogiem. Centrālais brauciens notika Rīgas apkārtnē ar devīzi "Izkrāso Rīgu sarkanbaltsarkanu", tāpat šogad notiks vairāki reģionālie braucieni Jelgavas, Liepājas, Limbažu un Ķekavas apkārtnē.
Šodien aprit 79 gadi, kopš Latvijā 1934.gada 15.maijā tika rīkots toreizējā Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa valsts apvērsums, atlaižot Saeimu un aizliedzot politisko partiju darbību, tādējādi demokrātiskā valstī tika ieviests autoritārs režīms.
Latviju trīsdesmitajos gados, tāpat kā lielāko daļu Eiropas valstu, arī skāra autoritāro režīmu veidošanās vilnis. Toreizējais valdības vadītājs Ulmanis, vienas no Latvijas ietekmīgākajām partijām - Zemnieku savienības - vadītājs,1934.gada 15.maija naktī veica klusu un sabiedrībā gandrīz nemanāmu apvērsumu.
Tautas ievēlētais parlaments - Saeima - tika padzīts. Šis notikums neizraisīja gandrīz nekādu pretestību. Nākamajā dienā, 16.maijā, attaisnojot savu rīcību, Ulmanis teica, ka veicis apvērsumu tāpēc, ka ekstrēmie spēki apdraudējuši valsts drošību.
Gandrīz vienprātīgi Latvijas vēsturnieki atzīst Ulmaņa personiskos nopelnus Latvijas valsts veidošanās periodā 1918. un 1919.gadā, bet seši autoritārā režīma valdīšanas gadi ir viens no vispretrunīgākajiem notikumiem valsts vēsturē.
Neievērojot vēsturnieku viedokļus, daļā Latvijas sabiedrības minētais Ulmaņa režīms ir populārs. Diktatūra esot bijusi maiga: Ulmanis nesimpatizēja militāristiem, nenotika masu aresti, netika piespriesti nāvessodi. Kad Ulmanis pārņēma varu, tautsaimniecība bija pārvarējusi viszemāko punktu un pasaulē iesākās labvēlīga saimnieciskā konjunktūra. Tādējādi tautas apziņā Ulmaņa režīms vislielāko popularitāti bija iemantojis ar ekonomiskās rosības kāpumu un nosacītu dzīves līmeņa stabilizēšanos pēc saimnieciskās krīzes.
Vēsturnieki uzskata, ka autoritārais režīms pārtrauca arī nebeidzamos neauglīgos partiju strīdus (pēdējā Saeimā bija 21 partija), radot ilūziju par "tautas apvienošanos". Tomēr starp vēsturniekiem valda uzskats, ka autoritārā režīma izveidošanās nozīmēja attālināšanos no liberāli demokrātiskas sabiedrības veidošanas. Tauta no līdzdalības politikā tika atstumta, un ap tā dēvēto vadoni pulcējās tikai lišķi un viņa atbalstītāji.