VL-TB/LNNK pasākums pie Kārļa Ulmaņa pieminekļa pulcē ap 100 cilvēku

Ulmanis centās būt labs saimnieks mūsu zemei - Latvijai. Un tā kā toreiz Eiropā katra otrā valsts bija "diktatūra" tad Latvijas tautas vairākums atviegloti nopūtās, kad Ulmanis padzina korumpētos partijniekus (tobrīd par varu Latvijā cīnījās vairāk kā 100 politiskās partijas). Protams, par īslaicīgu uzplaukumu nācās bargi samaksāt: kad ienāca krievu okupācijas karaspēks, tauta bija iedīdīta turēt muti. Un visas izvešanas gāja kā sviestu, bez neviena protesta... Par visu šai dzīvē ir jāmaksā. Tomēr nepieminēt tādu Ulmani ir vēl stulbāk un maziskāk: lai arī Napoleons ne tikai labus darbus darīja, francūži viņu piemin kā izcilu valsts un nācijas vadītāju - kāds viņš tā brīža apstākļos arī bija. Atteikties no Ulmaņa nozīmētu atteikties no savas pagātnes. Diemžēl visādi kažokveidīgie pseido "eksperti" ir par dumju, lai to apjēgtu. Paldies tiem pilsoņiem, kas nosodīja Antonijas ielas roklaižu "antifašistu" huligāniskās un klaji provokatīvās darbības pie Brīvības pieminekļa 16.martā, uzrakstot pamatotus un sakarīgus iesniegumus tiesībsargājošām iestādēm. Sekas ir teicamas: administratīvais protokols par huligānismu. Turpmāk šos huligāniskos aktus te vairs neatļaus. Svarīgi apzināties, ka arī leģionāri ir mūsu vēsture - un aizmirst nedrīkstam, ja gribam pastāvēt kā nācija. Un nav ko klausīties kažoku murgus: nopietni cilvēki viņu sen ir atkoduši. Pagājušā vasarā kādā paneļdiskusijā visi klātesošie vienojās, ka Kažoka savu politisko uzskatu un ideālu dēļ būtu ideāls SC premjera amata kandidāts... Viņa ir mūsdienu Kangars vistīrākā veidā: privātās dzīves nedienu dēļ viegli ar glaimiem uzpērkams latvietis...