Arodbiedrība plāno ierosinājumu vērtēt līdz 18.decembrim, tomēr ministrijas pārstāvis norādīja, ka grozījumu sagatavošana prasa laiku, un šī iemesla dēļ ministrija darbu pie iespējamā likumprojekta sagatavošanas sāks vēl pirms arodbiedrības akcepta saņemšanas.
VM pārstāvis atzina, ka teorētiski iespējama arī likumprojekta atbalstīšana Saeimā bez arodbiedrības atbalsta, tomēr ministrijai ir ļoti svarīgi, lai arī arodbiedrība akceptētu šādas izmaiņas. Arodbiedrību atbalsta gadījumā tiktu samazinātas iespējamās konflikta situācijas, protesti un tiesu darbi, piebilda Šneiders.
Savukārt arodbiedrībā aģentūrai LETA uzsvēra, ka izmaiņas rosinājusi darba devēju puse, pamatojot to ar darba roku trūkumu, un šo ierosinājumu atbalstījusi arī ministrija. Vienlaikus arodbiedrību puse šim ierosinājumam nepiekrita.
LVSADA uzsvēra, ka pēc diskusijas tika nolemts, ka arodbiedrības līdz 18.decembrim vērtēs darba devēju un VM priekšlikumu.
Kā ziņots, Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Veselības aprūpes nozares apakšpadomes sēdē rosināts uz laiku ļaut ārstniecības personām strādāt vairāk virsstundu par Darba likumā paredzēto, vienlaikus paredzot, ka par tām visām tiek maksāts dubultā, izriet no veselības ministres Andas Čakšas (ZZS) teiktā pēc apakšpadomes sēdes.
Darba devēji un ministrija vēlas Ārstniecības likumā noteikt trīs gadu pārejas periodu, kurā mediķi drīkstētu strādāt kopumā 60 stundas nedēļā jeb 240 stundas mēnesī, kas palīdzētu daļēji risināt problēmu ar cilvēkresursu trūkumu. Tas nozīmē, ka ārsti kopumā no nākamā gada līdz 2021.gadam drīkstētu strādāt 72 virsstundas mēnesī, par visām saņemot dubultu samaksu.
Aplēsts, ka līdz ar šādu pārejas periodu virsstundu apmaksai sākotnēji paredzēto papildu 16 miljonu vietā nākamgad būtu vajadzīgi 19 miljoni eiro, sacīja Čakša.
Šajā jautājumā gan nepieciešams LVSADA akcepts. Arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris aģentūrai LETA norādīja, ka šāds risinājums iespējams tikai gadījumā, ja no nākamā gada tiek nodrošināts solītais atalgojuma pieaugums par 20%. LVSADA par šo jautājumu lems decembrī.
Saruna par virsstundu skaita palielināšanu saistīta ar to, ka Latvijas Slimnīcu biedrība nākusi klajā ar brīdinājumu par iespējamu ārkārtas situāciju slimnīcu sektorā no nākamā gada 1.janvāra saistībā ar cilvēkresursu trūkumu un virsstundu skaita ierobežojumu.
Normālā pagarinātā darba laika regulējums, vienojoties visām pusēm, tika ieviests ekonomiskās un finanšu krīzes laikā 2009.gadā, lai ļautu mediķiem vairāk nopelnīt, strādājot ilgākas stundas vienā darba vietā. Tas paredzēja iespēju ārstniecības personai noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, nosakot par tām visām vienādu darba samaksu.
Tikmēr citās nozarēs strādājošajiem normālais darba laiks nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā, bet par virsstundām maksā dubultā.
Pērn Saeima nolēma, ka ir jāatgriežas pie standarta virsstundu darba apmaksas medicīnā, tomēr to bija plānots darīt pakāpeniski.
Tomēr ieceri par normas pakāpenisku atcelšanu izjauca ST lēmums, atzīstot to par spēkā neesošu jau no 2019.gada 1.janvāra.