Kā aģentūru LETA informēja VM Komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders, šī gada 1.jūnijā tika organizēta sabiedriskā apspriede, bet 10.jūnijā noteikumu projekts nosūtīts saskaņošanai ministrijām.
Par noteikumu projektu tika saņemti iebildumi un priekšlikumi, tostarp attiecībā uz papildus nepieciešamo finansējumu izglītojamo 1.-4.klasē ēdināšanai. Attiecīgi, lai vienotos par noteikumu projekta turpmāko virzību un diskutētu par papildus nepieciešamo finansējumu izglītojamo 1.-4.klasē ēdināšanai, projekts tika izskatīts šī gada 4.jūlija koalīcijas sadarbības sanāksmē.
Atbilstoši koalīcijas sanāksmē nolemtajam, noteikumu projekts precizēts un nosūtīts atkārtotai saskaņošanai ministrijām un citu institūciju atzinumu sniedzējiem. Šobrīd tiek plānots, ka grozījumi noteikumos stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī, ietverot līdz šim jau aprēķināto fiskālo ietekmi atbilstoši ēdinātāju un Zemkopības ministrijas (ZM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) veiktajiem aprēķiniem, paredzot viena izglītojamā 1.-4.klasē ēdināšanai 3,09 eiro.
Savukārt no 2022.gada 1.septembra tiks paaugstināts valsts un pašvaldību finansējums par viena izglītojamā 1.-4.klasē ēdināšanu līdz 2,15 eiro, un papildus nepieciešamo finansējumu IZM pieprasīs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.
Saskaņošanai iesniegtie grozījumi paredz pārskatīt pārtikas produktu daudzumu nedēļas ēdienkartē atbilstoši aktuālākajiem veselīga uztura ieteikumiem pirmsskolās un skolās. Tāpat tie nosaka nepieciešamību veikt grozījumus atsevišķos noteikumu punktos atbilstoši pašvaldību un ēdinātāju pārstāvju priekšlikumos minētajam, lai vienkāršotu prasības un padarītu tās saprotamākas un vieglāk izpildāmas, kā arī atsevišķos gadījumos sniegtu iespēju samazināt papildu izdevumus ēdināšanas nodrošināšanai.
Līdz ar to grozījumi nosaka, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kurās bērni uzturas 12 stundas un ar ēdienu uzņem 75% no ieteicamā enerģijas un uzturvielu daudzuma, pieļaujamais ēdienam pievienotā cukura daudzums būtu 11 g, kas ir par 9 g mazāk kā līdz šim. Savukārt pirmsskolas izglītības iestādēm, kurās izglītojamie atrodas visu diennakti septiņas dienas nedēļā, pieļaujamais pievienotā cukura daudzums nedēļas ēdienkartē - 20 g, kas ir par 5 g mazāk kā līdz šim.
VM skaidroja, ka norādītais cukura daudzums attiecas tikai uz izglītības iestādēs ēdienam pievienotā cukura daudzumu un neietver to cukuru, kas tiek ēdienkartē iekļauts kopā ar gatavajiem produktiem, piemēram, maizi, jogurtu, ievārījumu.
Savukārt skolu pusdienās, kas sastāda 35% no dienas uztura normas, sadarbībā ar uztura speciālistiem un dietologiem tika panākta vienošanās, ka pievienotā cukura daudzums kompleksajā ēdienkartē būtu 10 g. Tikmēr skolās, kurās tiek nodrošināta dienesta viesnīcas iespēja vai sociālās korekcijas izglītības iestādēs, un kur bērni uzturas visu diennakti, noteikts, ka maksimāli pieļaujamais pievienotā cukura daudzums ēdienkartē būtu 25 g, kas ir par 15 g mazāk kā līdz šim.
Vienlaikus arī turpmāk pieļaujamais cukura daudzums neietvers to cukuru, kas tiek pievienots miltu konditorejas izstrādājumiem iestādēs, kurās bērni atrodas visu diennakti, lai nodrošinātu iespēju uz vietas iestādē pagatavot svētku kliņģeri, piparkūkas vai kūku svētkos.
Tāpat dzērienam, kas tiek pasniegts kopā ar ēdieniem, pievieno cukuru ne vairāk kā 2,5 g uz 100 ml produkta, kā arī ieteicams nodrošināt dzeramo ūdeni. Attiecībā uz noteikto pievienotā cukura daudzumu dzērienos būs jānorāda, ka jau līdz šim izglītības iestāžu kafejnīcās varēja nodrošināt tikai tādus karstos dzērienus, kuros tiek pievienots ne vairāk kā 2,5 g cukura uz 100 ml produkta.
VM atzīmē, ka pievienotā cukura daudzuma ierobežojumi dzērienos un ieteikums izvēlēties dzeramo ūdeni ir attiecināms arī uz pieaugušajiem ārstniecības iestādēs, ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, ņemot vērā, ka cukura samazināšanai uzturā ir pozitīva ietekme uz cilvēka veselību, kā arī pieaugušajiem ir jānodrošina veselīgāka alternatīva, piedāvājot lietot ūdeni vai karstos nesaldinātos dzērienus, vai arī dzērienus ar mazu pievienotā cukura daudzumu.
Savukārt, lai veicinātu veselīgāku pārtikas produktu piedāvājumu, kāds tiek izplatīts papildu kompleksajai pusdienu un izvēles ēdienkartei, piemēram, skolu kafejnīcās, uzkodu vai dzērienu automātos, noteikumu projekts precizē kvalitātes prasības attiecībā uz pievienotā sāls daudzumu no zivs filejas vai liesas gaļas pagatavotiem produktiem izglītības iestādēs. Šobrīd ir noteikts, ka no gaļas vai zivs izglītības iestādē pagatavotiem produktiem var pievienot līdz 1,25 g sāls uz 100 g produkta. VM vērtējumā, šāds pievienotā sāls daudzums ir salīdzinoši liels uz vietas gatavotiem produktiem un parasti šādu sāls daudzumu pievieno rūpnieciski ražotajiem gaļas produktiem.
Kā liecina informācija Tiesību aktu projektu publiskajā portālā, turpmāk pievienotā sāls daudzums nevarētu būt lielāks par 0,4 g uz 100 g produkta, kas attiecas arī uz vietas izglītības iestādē gatavotiem gaļas vai zivs ēdieniem.
Tāpat grozījumi paredz, ka izglītības iestādēs, kuras sniedz dienesta viesnīcas vai internāta pakalpojumus, un sociālās korekcijas iestādēs, nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 550 g gaļas vai zivju, kas ir par 60 g vairāk kā līdz šim. VM vērtējumā, šādu produktu palielinājums ir atbilstošs bērniem skolas vecumā, kuri ēd četras reizes dienā skolās un ar šo uzturu ir nepieciešams uzņemt visas augošam organismam nepieciešamās uzturvielas.
Turklāt, palielinot gaļas vai zivju minimālo daudzumu ēdienkartē, tas arī turpmāk pieļaus iespēju variēt ar veģetāriem ēdieniem un saglabās iespēju, ka kādā no dienām būs veģetāri ēdieni, izmantojot pienu vai piena produktus, pākšaugus, riekstus, sēklas un citus produktus, uzskata ministrijā.
Grozījumi paredz arī noteikt, ka nedēļā pusdienās bērniem būtu ieteicams uzņemt vismaz 500g piena un piena produktu, kas atbilstu, piemēram, ja divas reizes nedēļā tiktu pasniegts 200 ml/g piena vai skābpiena produktu, un pārējās nedēļas dienās ēdienu pagatavošanās tiktu izmantoti 100 g biezpiena vai siera. VM ieskatā, piena un piena produktu daudzuma palielinājums par 50 g ir nozīmīgs, lai būtu iespēja arī pusdienās piedāvāt veselīgus piena produktus, piemēram, kefīru ar zaļumiem glāzē klāt pie otrā ēdiena, dārzeņu sacepumu ar sieru, biezpiena desertu.
Savukārt skolās, kuras sniedz dienesta viesnīcu vai internāta pakalpojumus, vai sociālās korekcijas izglītības iestādēs, kur bērni ēd visas ēdienreizes dienā un atrodas iestādē septiņas dienas nedēļā, būtu jāparedz visas trīs porcijas piena un piena produktu dienā, uzskata ministrijā.
VM rosina, ka pirmsskolas izglītības iestādēs, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas līdz 12 stundām dienā būtu jānosaka minimālais svaigo augļu vai ogu daudzums nedēļā. Tiek paredzēts, ka nedēļas ēdienkartē būtu jānodrošina vismaz 100 augļu vai ogu svaigā veidā, kas ir optimāls daudzums maziem bērniem veselības veicināšanai un uztura paradumu uzlabošanai.
LETA jau rakstīja, ka 13.aprīlī VM organizēja starpinstitūciju sanāksmi, kurā piedalījās pārstāvji no Latvijas Pašvaldību savienības, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Zemkopības ministrijas (ZM) un Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Tajā vienojās, ka VM tuvākajā laikā sagatavos grozījumus noteikumos par uztura normām izglītības iestāžu izglītojamiem, sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju klientiem un ārstniecības iestāžu pacientiem.