Kā aģentūru LETA informēja VM pārstāve Anna Strapcāne, ministrija uzskata, ka šādas izmaiņas ļaus ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu visiem Latvijas rezidentiem. Ministrijas pārstāve klāstīja, ka
ieceres mērķis ir ieviest solidāru līdzdalību veselības aprūpē un novērst Latvijas nodokļu maksātāju diskrimināciju pēc nodokļu maksāšanas statusa.
VM iecere paredz, ka virkni personu grupu, piemēram, bērnus, pensionārus, represētas personas, bezdarbniekus, personas ar invaliditāti un citas, turpinās apdrošināt valsts. Līdztekus šis saraksts papildināts ar vairākām jaunām grupām, proti, iemaksas nebūtu jāveic cilvēkiem, kas, piemēram, kopj pilngadīgu personu, kurai noteikta I vai II grupas invaliditāte, norādīja Strapcāne.
Šobrīd darba ņēmēji, kuri maksā sociālās iemaksas, sniedz lielāku artavu veselības aprūpes nodrošināšanā, jo 1% no sociālajām iemaksām tiek novirzīts veselības aprūpes finansēšanai. Vienlaikus ir virkne darba ņēmēju, par kuriem saistībā ar nodarbinātības formu tiek veiktas sociālās iemaksas, bet par kuriem netiek veiktas iemaksas veselības aprūpei - autoratlīdzību saņēmēji, patentmaksas maksātāji, mikrouzņemuma darbinieki, sezonas laukstrādnieki, pašnodarbinātie, uzsver VM.
Ja plānotās izmaiņas stāsies spēkā no 2021.gada 1.janvāra, plānots, ka nākamgad finansējums veselības aprūpei palielinātos par aptuveni 17,5 miljoniem eiro.
Šodien šie VM priekšlikumi nodoti sabiedriskajai apspriedei, savukārt priekšlikumi tiek gaidīti līdz 27.janvārim.
Kā ziņots, veicot grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, valdība pērn maijā atbalstīja veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) ierosinājumu likvidēt divu grozu veselības aprūpes sistēmu un to aizstāt ar vienotu veselības pakalpojuma klāstu. Vienlaikus tika dots uzdevums sniegt priekšlikumu ilgtspējīgai sistēmai, ko ieviest vienlaikus ar izmaiņām nodokļu politikā no 2021.gada.
pašnodarbinātais
Beerzs