Lai gan Latvija nespēj tikt galā ar saviem atkritumiem, ik gadu importā tiek ievesti simti tūkstoši tonnu atkritumu, turklāt arī bīstamo. Tas tādēļ, ka Eiropas Savienības robežās šīm plūsmām nav nozīmīgu ierobežojumu, bet Latvijā no atkritumiem var atbrīvoties ļoti lēti. Zviedri, briti, vācieši dzen uz Latviju atkritumu kravas, jo dabas resursu nodoklis pie mums ir zemāks un pat legāli nodot atkritumus ir daudzkārt lētāk.
Pēc tam, kad daļēji izdega nelegālā izgāztuve Jūrmalā, teritorija tika sakopta par valsts naudu. Darbus veica atkritumu apsaimniekošanas uzņēmums Clean R. Valdes loceklis Guntars Levics par milzīgo kvantumu uz Latviju atgādāto plastmasas atkritumu spriež: "Vai nu tur kāds labi nopelnīja, vai smagi pārrēķinājās." Bet nepārrēķinājās vis. Citiem Latvijas pārstrādātājiem tieši šie it kā otrreizējai pārstrādei sagatavotie materiāli piedāvāti jau pirms trim gadiem, tostarp Eco Baltia grupas uzņēmumiem. Eco Baltia vide direktors Jānis Aizbalts stāsta, ka patiesībā tie bijuši nešķiroti atkritumi. No tāda apjoma uzņēmums atteicies. Kad neviens gribētājs tā arī neatradās, šīs 20 000 tonnas tika izmētātas pa kaktiem Sējas novadā, Jelgavā, Olainē, bet lielākais apjoms – Jūrmalā.
Kāpēc neviena uzraugošā institūcija to nepamanīja? Aizbaltam ir versija: "Legāli strādājot, mūsu peļņas marža ir 5–7%. Šis ir kapeiku bizness. Bet zviedri samaksāja kaut kādai kaktu firmai pusmiljonu, un tā ir tīrā peļņa. Lūk, tas ir bizness ar lielām naudām – pietiek i administratīvajai komisijai, i vides inspektoriem".
Šī shēma atklāj prāvu robu atkritumu saimniecības regulējumā. Neviena institūcija nepārbauda, ar kādiem kodiem kravas tiek ievestas, ne arī to, vai šie kodi atbilst patiesajam kravas saturam. Tāpēc atkritumi tiek uzdoti par otrreiz pārstrādājamiem materiāliem un tiek vesti uz Latviju. Tie pat neparādās oficiālajā statistikā, kas atkritumus legāli importējošiem uzņēmumiem jānodod katru gadu. Un arī te iespējamas manipulācijas – uzņēmumu var likvidēt, var pārrakstīt kravu uz citu uzņēmumu. Līdz ar to patiesie ievesto kravu apjomi ir daudz lielāki.
Visu rakstu lasiet ceturtdienas, 10. augusta, avīzē Diena!
Alexa
no Jūrmalas
Dina