Zatlers norādīja, ka ne visus iedzīvotājus apmierina pašreizējā iespēja saņemt medicīniskos pakalpojumus, kad tas ir nepieciešams un pēc iespējas tuvāk mājai. Tāpat arī nevar apgalvot, ka 410 miljonu latu lielais budžets veselības aprūpei tiek pilnīgi racionāli izmantots cilvēku interesēs.
Eksprezidents uzskata, ka ir jāmaina finansēšanas modelis, kā šī budžeta nauda tiek sadalīta. "Valsts izdarījusi medicīnā vienu strukturālu reformu - izveidojusi pa visu valsti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), kas jums piebrauks klāt mājās. Bet par to ne vienmēr ir labas atsauksmes, jo tā ir vienīgā reforma un NMPD ir tāds vientuļš šajā sistēmā," teica Zatlers, norādot, ka nepieciešams reformas turpināt.
Pēc Zatlera domām, tagad jāsāk domāt kopienu kategorijās un vairāk iespēju jādod pašvaldībām. "Kopiena - tā ir visi cilvēki, kas dzīvo vienā novadā. Novadi var būt gan 4000, gan 55 000 iedzīvotāju. Jāļauj šīm pašvaldībām izlemt, kādu tieši primārās aprūpes modeli viņa vēlas. Jādod iespēja pašvaldībām izlemt, cik viņām nepieciešams ārstu, kurās vietās tie ir vajadzīgi. Ja iedzīvotājiem nepieciešama neliela aprūpes slimnīciņa, tad tā arī ir vajadzīga un iedzīvotāji saprot, ka tas ir viņu interesēs," skaidroja politiķis.
Viņš arī uzsver, ka tādējādi tiks nodrošināta ļoti ātra atgriezeniskā saite no pašiem iedzīvotājiem - viņi to varētu paust gan vietējā referendumā, gan balsojot par tiem, kuru sistēma liekas pieņemamāka. Līdz ar to pašvaldība arī uzņemtos zināmu atbildību.
Zatlers arī norāda, ka jauna deleģēta atbildība pašvaldībām nevar būt bez finansēšanas. Tāpēc zināma daļa no veselības budžeta 410 miljoniem latu būtu jānovirza tieši pašvaldībām, lai tās varētu organizētu primāro aprūpi - tādu, kas nāk pie cilvēka uz mājām, vai to, pie kā pirmais aiziet cilvēks, kad viņam ir kāda veselības problēma.
"Un būtu jābūt vietējo iedzīvotāju kolektīvam lēmumam, ka viņi pieņem šo sistēmu. Iedzīvotāju skaits ir viena lieta, cik blīvi viņi dzīvo, ir otra lieta, kādi ir ceļi, ir trešā lieta. Te nevar likt vienu standartu pilnīgi visām pašvaldībām," skaidro partijas līderis.
Eksprezidents arī uzskata, ka valstij būtu jāuzņemas atbildība ne tikai par lielajām universitātes slimnīcām, bet gan par visām neatliekamās palīdzības slimnīcām. Līdz ar to valsts no Rīgas atbildētu par šiem centriem, kam turklāt būtu jābūt vienādi aprīkotiem ar vienādām iespējām, un valsts arī atbildētu par neatliekamo palīdzību.
Tādējādi iedzīvotāji paši noteiktu savas vajadzības caur pašvaldībām, bet valsts dotu viņiem finanšu līdzekļus, lai organizētu ārstus, feldšerus vai nelielu slimnīciņu, to, kas iedzīvotājiem ir visvairāk nepieciešams. Ātrās palīdzības dienests, kas brauc ar automašīnām, uzturētu šo saikni starp novadā izveidoto sistēmu un valsts atbildības sistēmu - neatliekamās palīdzības slimnīcām, savu ieceri skaidroja Zatlers.
"Varbūt liekas, ka pašvaldības nebūs pietiekami kompetentas, bet tādā gadījumā var noorganizēt, ka Rīgā, Veselības ministrijā, tiktu izveidotas kompetences grupas, kas palīdzētu pašvaldībai šo sistēmu izveidot, dotu arī zināmu eksperta atzinumu, cik sistēma efektīva būs vai nebūs," rosināja Zatlers.
Politiķis atzina, ka tas varētu būt diezgan radikāls solis, bet tas izdarīšot daudzas lietas. "Cilvēki sapratīs, kāda beigu beigās tā veselības sistēma mūsu valstī ir. Šobrīd ir tā - ja pajautātu 15 cilvēkiem uz ielas, kāda ir veselības sistēma un kā viņš var saņemt palīdzību, gandrīz visi no viņiem atbildētu - "kad man būs slikti, tad skatīšos, kāda tā sistēma ir". Vai arī otra atbilde - "ziniet, ne pārāk veikla, jo man nonākt pie ārsta un saņemt palīdzību ir grūti".
Runājot par ģimenes ārstu institūciju, Zatlers atzina, ka bez šiem ārstiem noteikti nevar iztikt, jo tieši viņi uztur visciešāko saiti ar potenciālo pacientu, cilvēkiem noteiktā teritorijā. Īpaši labi tas esot redzams ārpus lielajām pilsētām vai arī mazpilsētās.
"Šim institūtam ir jāstrādā. Bet, manuprāt, ir mazliet neveikli, kad katrs ģimenes ārsts, pat ja atrodas 200 kilometrus no Rīgas, ir noslēdzis darba līgumu ar galvaspilsētu. Bet Rīga nezina, kas īsti notiek šī ārsta darba vietā, cik viegli vai grūti viņam tur ir strādāt," norādīja eksprezidents.
Pēc Zatlera domām, arī ģimenes ārstu uzraudzība būtu jānodod pašvaldībām. Pašvaldības ar ģimenes ārstiem uzturētu daudz ciešākus sakarus, un pašvaldības varētu būt tās, kas ar ārstiem slēdz līgumus.