Ministrijā norāda, ka tādējādi pašvaldības sniegtu atbalstu lauku saimniecībām, nodrošinot tām pieeju pašvaldības valdījumā esošajiem virszemes publiskajiem ūdeņiem, kā arī atbalstītu piekļuves infrastruktūras un iegūtā virszemes ūdens apjoma uzskaites nodrošināšanu.
ZM atzīmē, ka iegūstamajam virszemes ūdens apjomam, kas nepārsniedz desmit kubikmetrus diennaktī, ūdens resursu lietošanas atļauja nav nepieciešama, bet tā nepieciešama, ja ūdens ieguve pārsniedz minēto apjomu.
Šādos gadījumos būs jāmaksā arī dabas resursu nodoklis, norāda ZM, piebilstot, ka iegūtā ūdens diennakts apjomu aprēķinās, veicot ieguves apjomu mērījumus un uzskaiti viena kalendāra mēneša laikā un aprēķinot vidējo ieguves apjomu.
ZM uzsver, ka pašvaldībai ir jābūt iespējai kontrolēt ūdens resursu izmantošanas apjomu, ierīkojot ūdens ņemšanas vietā ūdens sūkni un nodrošinot iegūtā ūdens uzskaiti ar ūdens skaitītāju. Savukārt, ja ūdens skaitītājs nav, tad uzskaites nodrošināšanai jāņem vērā sūkņa ražība vai elektroenerģijas patēriņš, attiecīgi aprēķinot iegūtā ūdens daudzumu.
Tādējādi pašvaldībai ir iespējams nodrošināt, ka visas personas, kas izmanto šo ūdens ņemšanas vietu, nepieciešamības gadījumā, vienojoties ar pašvaldību, var piedalīties dabas resursu nodokļa maksājumu segšanā, nosakot katra gala lietotāja maksājamo dabas resursu nodokļa maksājuma daļu, kā arī ūdens ņemšanas vietas ekspluatācijas izmaksas, uzsver ministrijā.
ZM norāda, ka saskaņā ar pašreizējām meteoprognozēm situācija tuvākajā laikā nemainīsies un arī ilgtermiņa prognozes uzrāda lauksaimniecībai un meža ugunsbīstamībai negatīvas tendences - pastāv augsta varbūtība, ka visu vasaru saglabāsies augsta gaisa temperatūra ar ļoti mazu nokrišņu apjomu, kā rezultātā sausums varētu saglabāties visu vasaru.
Vienlaikus ZM lauksaimniekiem rekomendē stādījumus laistīt iespējami tuvu sakņu sistēmai, tostarp ļoti vēlās vakara vai agrās rīta stundās, vai naktī.
Domājot par pārtikas nodrošinājumu, ZM aicina arī izvērtēt prioritārās kultūras, kuras nepieciešams apūdeņot, mazāk uzmanības pievēršot daudzgadīgiem augiem.
Jau ziņots, ka ilgstošais sausums ietekmē ne tikai graudaugu, augļu un dārzeņu ražas, bet arī lopbarības augu ražību, zālaugu zaļās masas veidošanos, tādējādi apgrūtinot lopbarības sagatavošanu un radot papildu finanšu slogu lauksaimniekiem.
Patreizējās prognozes liecina, ka graudaugu raža varētu būt par 30-50% mazāka par prognozēto. Daudzu saimniecību sējumi nav sadīguši un tos nepieciešams pārsēt, bet lopbarībai paredzētajās platībās sausuma dēļ neaug zāle un nav ko pļaut, lauksaimniekiem radot bažas barību sagādi mājdzīvniekiem ziemai un nākamajam pavasarim.
Vienlaikus starpinstitūciju darba grupa katastrofas pārvaldības koordinācijai gatavos priekšlikumus sausuma radīto seku mazināšanai Krīzes vadības padomei.