"Patlaban apspriežam, kā noprotestēt Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas paredz arī turpmākos gadus saglabāt Latvijai un kopumā arī Baltijai zemākos atbalsta maksājumus. To apstrīdēt vai sūdzību Eiropas tiesā varēs iesniegt tikai tad, kad būs pieņemts gala lēmums, tātad ne ātrāk kā nākamā gada beigās. Pagaidām gatavojamies - pētām un analizējam likumdošanu un pārrunājam lietas virzību ar juristiem," sacīja Dzelzkalēja.
Viņa norādīja, ka līdzīgu iespēju apsverot arī Lietuvas zemnieki, un iespējams, ka Latvijas lauksaimnieku rīcībai varētu pievienoties vēl citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu lauksaimnieki.
Dzelzkalēja arī akcentēja, ka pirms vēršanās Eiropas tiesā vietējiem lauksaimniekiem vajag vēl ciešāk saliedēties.
"Ļoti aktīvi pārrunājam situāciju ar mūsu pašu starpā, izprotot savu lomu šajā cīņā, proti, ir pasākumi un aktivitātes, ko veic ministriju pārstāvji, bet arī pašiem lauksaimniekiem ir jāorganizējas un jāiesaistās. Esam gatavi izmantot dažādas metodes - gan diplomātiskās, sarunās ar Eiropas amatpersonām uzsverot vienlīdzīgas konkurences pamatpricipus, gan arī agresīvākas metodes, kā gatavību vērsties Kopienu tiesā," norādīja biedrības vadītāja.
Kā ziņots, Eiropas Komisija (EK) 12.oktobrī oficiāli izteica priekšlikumu nākamajam septiņu gadu budžeta periodam no 2014.gada līdz 2020.gadam, kurā lauksaimniecības politikas finansēšanai paredzēts izlietot gandrīz 387 miljardus eiro jeb 271 miljardu latu, kas ir aptuveni 36% no kopējā ES budžeta.
Tiešmaksājumos EK piedāvā veikt minimālu finansējuma pārdali no tām dalībvalstīm, kuras tagad saņem atbalstu virs vidējā maksājumu līmeņa - 186 latiem par hektāru -, uz tām dalībvalstīm, kuras saņem zemākos atbalstus, Latvijai paredzot papildus saņemt klāt tikai apmēram 35 latus. Taču Latvijai šis priekšlikums nav pieņemams, jo tādējādi tiek diskriminēti vietējie zemnieki, veidojot nevienlīdzīgu konkurenci. Latvijas puse uzskata, ka tiešmaksājumi nedrīkst būt zemāki par 140 latiem par hektāru.
Platību maksājumi Latvijas zemniekiem patlaban ir viszemākajā līmenī - 90 eiro jeb 63 lati par hektāru -, kamēr vidējais ES rādītājs ir 266 eiro jeb 186 lati par hektāru. Tikmēr atsevišķās Eiropas valstīs tie sasniedz pat 600 eiro jeb 420 latus par hektāru.
Saistībā ar diskriminējošo situāciju Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, kā arī Briselē 12.oktobrī notika plašas lauksaimnieku protesta akcijas.
Zemnieku saeima dibināta 1999.gadā un apvieno 881 zemnieku saimniecību un uzņēmumu, kas apsaimnieko 422 348 hektārus zemes, saražojot aptuveni 46% no Latvijā izaudzēto graudu apjoma un nodarbinot 3807 cilvēkus.