Viņš norādīja, ka Krievijas trīssimt gadus senā ienākšana Eiropā nemaz nebija pozitīva, tā bija neganta un brutāla. Pēc Zīles paustā, ja ir cilvēki, kuri domā citādāk, tad to var uzskatīt tikai par politisko sapņošanu, kas ir nepareiza. EP deputāta ieskatā Krievija ir pazudusi no Eiropas domāšanas un tas neattiecas tikai uz pašreizējo Kremļa saimnieku.
"Arī man par pārsteigumu, no pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu pieredzes tika gaidīts, ka krievu jaunā paaudze redzēs, ko nozīmēs kapitālisms, kādas ir priekšrocības un trūkumi. Viņi bija daudz ceļojuši. Es domāju, ka mainīsies viņu domāšana un vispārējā uztvere. Es kļūdījos tāpat kā citi daudzi politiķi rietumvalstīs. Tas, kas notiek ar pašreizējo vadību, vismaz vēl nākamo paaudzi, iespējams, pat ilgāk, Krievija Rietumos neatgriezīsies," pauda Zīle.
Viņš atzīmēja, ka ir grūti sacīt, vai Krievija ir pievērsusies Austrumiem. Zīlesprāt, situācija ir sarežģītāka. Krievija ir pievērsusies šim procesam vairākus gadus, iesaistoties dažādās partnerībās un koalīcijās ar citām valstīm. Patlaban, Krievijai ir sadarbība ar Ķīnu, Ziemeļkoreju. EP deputāts uzsver, ka visiem šiem režīmiem tas ir abpusēji izdevīgi, kas ir bīstami.
"Arī cīņa par tā saucamajiem globālajiem dienvidiem. Tas ir milzīgs izaicinājums arī Rietumu demokrātiskajai pasaulei. Šis jautājums ir stipri sarežģītāks par to, vai Krievija no Rietumiem pārslēdzas uz Austrumiem," pauda EP deputāts.
Taujāts, vai Eiropas Savienībai un Latvijai Krievijas novēršanās no Rietumiem gan politiski, gan ekonomiski, varētu nākt par labu un vai ar to Eiropā ir iespējams sadzīvot, Zīle akcentēja, ka tas noteikti ir labi. Viņš sacīja, ka bija gaidas par nonākšanu šādā situācijā vēl pēc pilna mēroga kara uzsākšanas Ukrainā. Zīlesprāt, arī pārējās Rietumvalstis saprata, ka "cerību laiks ir beidzies".
Zīle pieminēja 2013.gada konferenci. Tolaik Latvijas banku sektorā situācija bija tāda, ka teju puse no ieguldījumiem nāca no Krievijas, un Latvija gribēja iestāties Eirozonā. Konferencē EP deputāts centās norādīt, ka tā ir bīstama situācija, jo Krievijas ietekme ir tik liela, tikpat liela Krievijas naudas un uzņēmumu ietekme.
EP deputāts uzsvēra, ka Latvija sāka tirgot pagaidu uzturēšanās atļaujas investoriem un attīstīja tranzīta biznesu, kas veidoja lielu daļu no valsts izaugsmes. Viņaprāt, tas pats attiecas uz pārējām Baltijas valstīm, iespējams, mazāk uz Lietuvu, bet vairāk uz Igauniju, bet arī Latvija, pēc Zīles paustā, bija šajā situācijā ļoti neaizsargāta.
"Tagad tas viss ir beidzies. Arī citas Rietumvalstis ir sapratušas, ka sadarbība, ekonomiskās saiknes ar Krieviju ir beigušās, nemaz nerunājot par politiskajām saiknēm. Iepriekšējā paneļdiskusijā jau tika runāts par atdalīšanos. Patlaban nav pat iespēju domāt par to, ka pastāv varbūtība atjaunot attiecības ar Krieviju," uzsvēra EP deputāts.
Viņš pieminēja, ka finanšu krīzes laikā Latvijā - 2008. un 2009.gadā - sāka palielināties Krievijas ietekme, taču Latvija no tā ir guvusi mācību. Valsti ir piemeklējuši mazāki šoki, piemēram, 1998.gadā Latvijai bija milzīgas tirdzniecības saites ar Krieviju un NVS valstīm finanšu krīzes laikā. Zināma turbulence bija vērojama arī Latvijā uz vietas, kur Krievijas pensionāri protestēja, Krievija draudēja pārtraukt importu no Latvijas.
"Tolaik mūsu uzņēmēji eksportēja produkciju uz Krieviju. Ja pareizi atceros, tad 1999.gadā, bija iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums, bet mēs pēc tam atkal atguvāmies. Vienu gadu situācija bija grūta, bet mēs mainījām tirdzniecības saites, pārorientējoties uz Rietumiem un situācija uzlabojās," norādīja Zīle.
Viņaprāt, tas pats attiecas uz pašreizējo situāciju - ir jāsaprot, ka saiknes ar Krieviju ir nogrieztas. Zīle uzsvēra, ka mums ir jāpārvirza savs fokuss uz uzņēmumiem, kas iepriekš darbojās uz Austrumiem un Rietumiem. Viņa ieskatā jāsaprot, ka tas ir uzdevums Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdībām.
"Ir jāsaprot, ka jebkādi resursi no Krievijas, piemēram, dārgmetāli, metāli, enerģētikas nozare - visi šie resursi no Krievijas vairs nav paredzēti Eiropai un nav pieejami. Es domāju, ka tā ir laba lieta, lai gan sāpīga," teica Zīle.
Jautāts par ieročiem un "sviestu" jeb sociālajiem pakalpojumiem, lai sabiedrība varētu atļauties to, ko tā vēlas atļauties, vai Latvijā ir vieglāk sabiedrību pārliecināt, ka aizsardzībā ir jāiegulda, jo, piemēram, Vācijā ir plašas diskusijas par ieroču un "sviesta" dilemmu, Zīle norādīja, ka, runājot ar kolēģiem EP, Eiropas Komisijā un ES Padomē, var redzēt, kā politiķi Briselē uztver šos jautājumus un kā viņi domā.
Viņš atzina, ka šis jautājums Rietumeiropā aizvien ir svarīgs un arīdzan sāpīgs. Ja, piemēram, tiek "apcirpts" sociālais budžets, tas rada problēmas valdībām. Cilvēki iziet ielās, protestē arodbiedrības. Tas ir sarežģīti, secina Zīle. Savukārt Austrumeiropā, Baltijas valstīs šis jautājums nav aktuāls vispār.
"Mēs saprotam, ka ir jāiegulda aizsardzībā. Protams, ir jādomā arī par šo "sviesta" daļu, bet sabiedrībai ir saprotams, kādēļ - mums ir savā ziņā jāatsakās mazliet no šī "sviesta", lai iegūtu maizi. Šajā gadījumā maize simbolizētu mūsu brīvību un drošību. Ja mums nav šīs maizes, tad arī no "sviesta" nav nekādas jēgas. Ieguldījumi aizsardzībā ir vienīgais veids, kā mēs varam nodrošināt to, ka varam domāt par citiem svarīgiem jautājumiem," teica EP deputāts.
Taujāts, vai Rietumiem aizvien ir kaut kāds pārsvars ko izmantot pret Krieviju, Zīle skaidroja, ka par šo jautājumu ir runāts augstākajā līmenī. Bijusi runa, piemēram, par "Gazprom" ietekmi un resursu piegādi. EP deputāts neatklāja kurš politiķis teica, ka Krievijai ir ilgtermiņa intereses infrastruktūrā, lai piegādātu gāzi, piemēram, Eiropai, taču patlaban skaidri var redzēt, ka tās tā nav. Zīlesprāt, mums ir jāaizmirst par attiecībām ar Krieviju ekonomiskajā jomā. Viņa ieskatā tur nav nekādas nākotnes, jo, ja skatās uz ES IKP kopumā, tas ir daudz lielāks nekā Krievijā.
"Ilgtermiņā skatoties, mēs vienmēr domājam, ka esam spēcīgāki, taču visu laiku mēs esam domājuši tikai par šo "sviestu". Mums ir jāskatās arī uz ieročiem. Visu laiku domājām, ka savstarpējā tirdzniecība ar Krieviju mums nodrošināts kaut kādus savstarpējus ieguvumus un drošību, bet tā nav. Baltijas valstīs, mūsu reģionā mums ir plaša pieredze un vēsture ar Krieviju. Daudzi jaunās paaudzes pārstāvji ir teikuši, ka ar Krieviju vajadzētu sadarboties, bet pārāk ilgi arī Baltijas reģionā ēdām no Krievijas rokas," sacīja Zīle.