Zīle: Pastāv bažas, ka Lietuva var bremzēt Rail Baltica projekta virzību

"Lietuvas satiksmes ministra teiktais komitejas sēdē, diemžēl, pilnībā nekliedēja bažas, ka Lietuva savas prezidentūras laikā varētu bremzēt Rail Baltica otrās kārtas virzību", atzina Eiropas Parlamenta Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu pārstāvošais deputāts Roberts Zīle. "Ministra teiktais, ka Rail Baltica īstenošanai vēl nepieciešamas sarunas, faktiski mūs var atsviest piecus gadus atpakaļ".Komitejas deputāti sēdē uzsvēra nepieciešamību, izmantojot ES budžeta līdzekļus, īstenot tādus transporta projektus, kas dotu maksimālu pievienoto vērtību ES pilsoņiem un nodrošinātu ES dalībvalstu savstarpēju savienošanu ar mūsdienīgu transporta tīklu. Deputāti izteikuši bažas par Lietuvas satiksmes ministra nostāju, ka Rail Baltica projekts virzoties labi, jo tā pirmās kārtas ietvaros līdz 2015.gadam tikšot izbūvēts Eiropas platuma sliežu ceļš no Polijas un Lietuvas robežas līdz Kauņai. Tāpat deputāti izteica neizpratni par ministra iepriekš publiski pausto, ka Rail Baltica otrās kārtas īstenošanai nav nepieciešama kopēja Baltijas valstu uzņēmuma izveide, kas uzņemtos šī projekta virzītāja un īpašnieka funkcijas. Tomēr, pēc deputātu domām, Lietuvas pusē ir augstas amatpersonas ar lielu ES pieredzi, kuras šo lietu varētu ievirzīt pareizās sliedēs.R.Zīle uzsvēra, ka projekta kavēšanās var novest pie tam paredzēto ES līdzekļu zaudēšanas. "Kohēzijas fonda naudas piesaiste CEF (Connecting Europe Facility; Eiropas Savienošanas instruments) projektiem ir garantēta tikai līdz 2016.gadam. Ja Eiropas Komisija tad konstatē, ka kāds no projektiem nav pietiekami pavirzījies uz priekšu, tā var novirzīt tam paredzēto naudu citiem kohēzijas valstu projektiem.