Saskaņā ar ANO Bērnu tiesību komitejas rekomendācijām 2018.gada prognozētais šādu bērnu skaits bija 500, tomēr pērn šādu Latvijā deklarētu bērnu, par kuru atrašanos un izglītošanos pašvaldība nav noskaidrojusi informāciju, bija 1130, kas ir samazinājums, salīdzinot ar 2016.gada rādītāju, tomēr uz pusi pārsniedz 2018.gada prognozi.
Prognozes nav izdevies izpildīt arī citos segmentos, piemēram, to bērnu skaitā, kuriem piemērots cietumsods. Tika prognozēts, ka 2018.gadā vajadzētu būt tikai desmit šādiem bērniem, tomēr pagājušajā gadā brīvības atņemšanas sods tika piemērots 24 bērniem, kas ir pat vairāk nekā 2016.gadā, kad cietumsodu piemēroja 20 bērniem.
LM ziņojumā teikts, ka nepilngadīgo, kuri atradās ieslodzījuma vietās, īpatsvars no kopējā personu skaita, kuri atradās ieslodzījuma vietās, pēdējo sešos gados saglabājies nemainīgs, proti, apmēram 1%.
Daļēji izpildīt prognozes izdevies saistībā ar ilgstoši slimojošu bērnu un bērnu ar invaliditāti vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem skaita samazināšanu, proti, pērn trīs bērni ar invaliditāti neapmeklēja izglītības iestādi, kas ir par trīs bērniem mazāk nekā plānā prognozēts. Vienlaikus pērn bija seši ilgstoši slimojošie bērni, kuri neapmeklē izglītības iestādi, kas ir par pieciem bērniem vairāk nekā prognozē.
Tikmēr atsevišķos segmentos pērn izdevies arī pārsniegt izteiktās prognozes. Piemēram, tika prognozēts, ka 2018.gadā to bērnu skaits, ar kuriem iestādes strādā, starpinstitucionālai saziņai izmantojot Nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu, būs 7112 bērni. Vienlaikus pagājušā gada prognoze tika pārsniegta par 5427 bērniem, jo kopumā iestādes strādājušas ar 12 539 šādiem bērniem.
Kā norāda LM, ņemot vērā ANO Bērnu tiesību komitejas izteikto rekomendāciju lielo apjomu, pārskatā uzmanība pievērsta komitejas iezīmētajiem jautājumiem, kuri kompetento institūciju ieskatā pelnījuši īpašu ievērību un informēšanu par aktuālajiem ieviešanas rezultātiem. Savukārt pārējo jautājumu plašāka analīze atstāta iekļaušanai nākamajos pārskatos par bērnu stāvokli Latvijā, tādējādi tiekot novērsta apjoma ziņā nesamērīgi liela dokumenta sagatavošana, kas apgrūtinātu tā uztveramību un praktisku pielietojumu.