Viņš arī norādīja, ka Phenjanas staļinistu režīms, "iespējams, ir visekstrēmākais izolācijas piemērs".
Ziemeļkorejiešiem tikpat kā pilnīgi nemaz nav pieejams internets, un arī mobilo telefonu sakaru izmantošana ir visai ierobežota. Televizori un radioaparāti jau iepriekš ir uzstādīti tikai valsts staciju uztveršanai, bet cilvēki, kas mēģina piekļūt ārzemju informācijas avotiem, tiek bargi sodīti.
Pateicoties Ziemeļkorejas informatīvajai izolētībai, Phenjana daudz mazāk izpelnās pārmetumus par tās cilvēktiesību pārkāpumiem nekā savulaik Padomju Savienība, kaut arī situācija Ziemeļkorejā ir daudz smagāka, norādīja Kings.
Tomēr atsevišķas zīmes liecina, ka informācijas kontrole kļūst vājāka, forumā Seulā apliecināja sūtnis, atgādinot, ka Phenjana aprīlī publiski atzinusi, ka tās mēģinājums palaist tāla darbības rādiusa raķeti cietis neveiksmi. Valdība neveiksmi atzinusi, jo uzskatījusi, ka tauta par to uzzinās no citiem informācijas avotiem, skaidroja Kings.
1998. un 2009.gadā Phenjana publiski deklarēja, ka tai ir veiksmīgi izdevies palaist satelītus, kaut arī abos gadījumos mākslīgais zemes pavadonis nenonāca orbītā. "Es uzskatu, ka atšķirība atspoguļo iespaidu, ko rada informācijas nokļūšana Ziemeļkorejā, spiedienu, kādam ir pakļauta Ziemeļkorejas valdība, un ko tā saka saviem cilvēkiem," norādīja sūtnis.
Raidīšana no ārzemēm, cita starpā arī no ASV valdības finansētas raidstacijas, palīdzēs izlauzties cauri "informācijas blokādei" un sekmēs to, ka ziemeļkorejieši kļūst informētāki, skaidroja Kings. Vairākas organizācijas Seulā un citviet translē raidījumus uz Ziemeļkoreju.
Informācija no ārpasaules nonāk Ziemeļkorejā, tur nogādājot kompaktdiskus, DVD diskus un atmiņas kartes, kā arī mobilos telefonus, kas pierobežas rajonos darbojas Ķīnas operatoru tīklos.
Pagājušajā mēnesī izplatītā pētījumā konstatēts, ka Ziemeļkorejā strauji pieaudzis to cilvēku loks, kuriem ir iespēja skatīties DVD diskus. DVD disku atskaņotāji Ziemeļkorejā nav nelegāli, tādēļ ziemeļkorejieši parasti slepenībā skatās dienvidkorejiešu filmas, kas komunistiskajā valstī gan ir aizliegtas. Kā noskaidrots, 2010.gadā apjautājot 250 ziemeļkorejiešu bēgļus, 48% šo cilvēku Ziemeļkorejā skatījušies no ārvalstīm ievestus DVD diskus. 2008.gadā šis rādītājs bija vien 20%.
Iespēja skatīties dienvidkorejiešu filmas atstāj būtisku ietekmi uz ziemeļkorejiešiem, jo viņiem ir iespēja redzēt, ka propagandētie ienaidnieki ir labi paēduši, smalki apģērbti un var atlicināt laiku mīlestībai un izklaidēm, nevis tikai centieniem izdzīvot.
Tomēr tajā pašā laikā ārvalstu DVD diskiem ir mazāka ietekme uz ziemeļkorejiešiem attiecībā uz to, kāda ir viņu attieksme pret Savienotajām Valstīm. Vienlaikus aizvien vairāk ziemeļkorejiešu arī klausās ārvalstu radiostacijas.
Lai gan varasiestādes cenšas bloķēt ārvalstu radiostaciju signālu, ziemeļkorejieši tomēr pamanās klausīties ārvalstu stacijas. Tāpat aptuveni ceturtā daļa apjautāto ziemeļkorejiešu atzina, ka dzimtenē skatījušies ārvalstu televīzijas kanālus, taču šāda privilēģija galvenokārt pieejama tikai tiem, kas dzīvo Ķīnas un Dienvidkorejas robežas tuvumā.