Rite kopā ar vadošajām Latvijas amatpersonām apmeklēja Ādažu militāro poligonu, kur notika daudznacionālās brigādes Latvijā pirmo pilna mēroga mācību "Resolute Warrior 2024" paraugdemonstrējums.
Tā kā šis esot bijis Ziemeļatlantijas līguma 5.panta scenārija vingrinājums, NATO ģenerālsekretārs atbildēja uz jautājumu, kāds būtu viņa vēstījums Eiropas sabiedrotajiem, kuri ir nobažījušies par Trampa iepriekšējiem izteikumiem par NATO līguma 5.pantu un alianses atbildību.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka, esot Nīderlandes premjerministra amatā, viņš esot strādājis ar Trampu četrus gadus. Viņaprāt, Tramps darīs visu nepieciešamo, lai aizstāvētu ASV. Tāpat Rite aicināja paskatīties, kas notiek apkārt. Proti, Ziemeļkorejas karavīri aktīvi darbojas Krievijā un palīdz tās karadarbībā pret Krieviju, par ko Krievija maksā, piemēram, ar raķešu tehnoloģijām, kuras piegādā Ziemeļkorejā. Rite akcentēja, ka tas ir tiešs drauds ne tikai Eiropai, bet arī Japānai, Dienvidkorejai un ASV kontinentālajai daļai.
Viņš pieminēja, ka Ķīna, apejot akcijas, Krievijai piegādā divējāda lietojuma preces, kas palīdz Krievijai kara centienos, savukārt Irāna Krievijai piegādā bezpilota lidaparātus un citas tehnoloģijas, par kurām Krievija maksā. Tas, savukārt, dod iespēju Irānai turpināt negatīvo ietekmi Tuvajos Austrumos un pat ārpus tiem.
"Krievija, Ķīna, Ziemeļkoreja un Irāna sadarbojas. ASV saprot, ka NATO ir ne tikai tāpēc, lai aizstāvētu Eiropu un ASV, bet arī tāpēc, lai kopīgi strādātu un nodrošinātu, ka Indijas un Klusā okeāna reģions, transatlantiskais reģions ir drošībā. Es ceru uz sadarbību ar Trampu," sacīja Rite.
Mācību "Resolute Warrior 2024" paraugdemonstrējums notika bez ASV karavīriem. Taujāts, vai tas ir pierādījums tam, ka NATO spēj iztikt bez ASV, NATO ģenerālsekretārs akcentēja, ka ASV ir neatņemama NATO daļa. ASV ir NATO dibinātājvalsts, kura nav aliansē tikai tāpēc, lai neatkārtotu vēsturiski pieļautās kļūdas. Rite klāstīja, ka ASV ir neatņemama kolektīvās aizsardzības daļa.
"Mums vajag ASV un otrādi. Mums ir jāstrādā kopā. Kopš 2016.gada Tramps NATO dalībvalstis ir spiedis tērēt vairāk un mēs varam redzēt, kas ir noticis. Latvija tērē aizsardzībai vairāk nekā 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas būtu jādara visām dalībvalstīm un jāseko šim piemēram," teica NATO ģenerālsekretārs.
Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs norādīja, ka ASV bija, ir un būs neaizstājams partneris Eiropai un tās drošībai, taču visiem ir skaidrs, ka ir aizsardzība un drošība ir jāpadara spēcīgāka. Ir jāpalielina ne tikai izdevumi aizsardzībai, bet arī jāmobilizē aizsardzības rūpniecība. Pēc viņa paustā, aliansei ir jābūt gatavai visdažādākajiem hibrīdizaicinājumiem, ar kuriem valstis jau ir saskārušās, saskaras vai vēl saskarsies. Rinkēvičs pauda cerību, ka turpināsies ASV klātbūtne šajā Eiropas daļā un Eiropā kopumā.
Atbildot uz jautājumu, vai Ukrainas uzaicinājums pievienoties aliansei ir iespējams elements, lai panāktu mierizlīgumu ar Krieviju, Rite skaidroja, ka tas ir Ukrainas valdības lēmums sākt sarunas par iestāšanos NATO un arī Krieviju par kara izbeigšanu. NATO ģenerālsekretārs uzsvēra, ka Ukrainas valdībai šis lēmums ir jāpieņem no spēka pozīcijām. Tāpēc ir jāturpina Ukrainai piegādāt aizsardzības palīdzību un atbalstu, lai nodrošinātu, ka ukraiņi var sasniegt spēka pozīcijas un pieņemt tādu lēmumu, kāds viņiem ir nepieciešams.
Rinkēvičs arī klāstīja, ka šobrīd ir spekulācijas par to, kāds būs jaunās ASV administrācijas plāns attiecībā uz Ukrainu. Latvijas prezidents labprātāk šo plānu sagaidītu un apspriestu šos jautājumus ar jauno ASV administrāciju. Viņš norādīja, ka patlaban Krievija nevēlas sēsties pie sarunu galda. Tā pastiprina militārās operācijas un darbības. Prezidents norādīja arī uz diviem aspektiem - nevar piekrist miera plānam bez Ukrainas līdzdalības, taču arī Krievijai ir jābūt gatavai sēsties pie sarunu galda.
Valsts prezidents skaidroja, ka Vašingtonas samitā NATO dalībvalstis vēlreiz apstiprināja, ka runa nav par to, vai Ukraina kļūs par alianses dalībvalsti, bet gan par to, kad tas notiks. Viņaprāt, ir jāstrādā kopā, lai panāktu pēc iespējas labāko risinājumu Ukrainai. Rinkēvičs akcentēja, ka ir jāizstrādā spēcīgas drošības garantijas.
"Līdz šim mana pārliecība ir bijusi, ka vienīgā reālā drošības garantija ir Ukrainas dalība NATO. Vai mēs visi kā NATO sabiedrotie varam vienoties, jo tas ir 32 dalībvalstu vienprātīgs lēmums, vēl nav zināms, taču ir valstis, kuras ir gatavas strādāt, lai šo mērķi sasniegtu," teica Valsts prezidents.
Taujāts, par kādiem jautājumiem NATO dalībvalstīm ir jāvienojas līdz alianses samitam Hāgā, Rite uzsvēra, ka ir jāgūst pārliecība, ka Ukraina uzvarēs, bet Vladimirs Putins zaudēs. Tāpat ir jārunā par lielākiem izdevumiem aizsardzībai, jo ar 2% no IKP vairs vienkārši nepietiekot. Dalībvalstīm būs nākamo mēnešu laikā jādiskutē arī par aizsardzības ražošanu, kas nav pietiekama. Viņaprāt, ir jādara vairāk, lai palielinātu krājumus un alianse būtu gatava stāties pretī jebkādiem izaicinājumiem.