ASV prezidents D. Tramps šādu lēmumu par ASV izstāšanos no PVO ir pieņēmis jau otro reizi, jo arī sava pirmā pilnvaru termiņa laikā viņš uzsāka izstāšanās procesu no PVO, tomēr nepaspēja to līdz galam īstenot. Tā kā izstāšanās pabeigšanai ir nepieciešams viens gads, nākamais prezidents Džo Baidens ieplānoto izstāšanos no PVO apturēja.
Tagad, pēc atkārtotās D. Trampa ievēlēšanas, šis process ir atsācies no jauna. ASV ir nosūtījušas oficiālu paziņojumu ANO un PVO par izstāšanās procesa uzsākšanu, lai arī dažas dienas vēlāk D. Tramps jau paspēja izteikties, ka varētu arī apsvērt iespēju atkārtoti pievienoties PVO, pēc organizācijas “sakopšanas”. Tas varētu liecināt par to, ka D. Trampa pamatmērķis varētu būt mazināt Ķīnas ietekmi ANO un, iespējams, aizstāt PVO ģenerāldirektoru Tedrosu Gebrejesusu ar kādu citu, ASV interesēm atbilstošāku, kandidātu.
Jebkurā gadījumā D. Trampa rīcība ir iniciējusi plašākas diskusijas arī citās valstīs par dalību PVO un tās īstenoto politiku, jo PVO jau senāk ir tikusi kritizēta gan par tās politiku, gan finansējumu. Ir valstis, kas uzskata, ka to maksājumi ir nesamērīgi augsti salīdzinājumā ar citu valstu iemaksām, citi pārmet tai neizdarību un nepiemērotu politiku slimību apkarošanā.
Nākamā valsts, kas jau ir paziņojusi, ka sekos ASV piemēram par izstāšanos no PVO, ir Argentīnā. Argentīnas prezidents Havjers Milejs par to paziņoja 2025. gada 5. februārī, norādot, ka šis solis valstij dos lielāku elastību, lai īstenotu vietējiem apstākļiem pielāgotu politiku un nodrošinātu lielāku resursu pieejamību. H. Milejs norāda arī uz dziļām domstarpībām veselības aprūpes pārvaldības jautājumos, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā.
Sekojot D. Trampa iniciatīvai, arī Itālijas valdošās koalīcijas pārstāvis, premjerministra vietnieks un transporta ministrs Mateo Salvīni ierosināja pieņemt lēmumu par Itālijas izstāšanos no PVO. Viņš norādīja, ka PVO finansējumu lietderīgāk būtu izmantot, lai “atbalstītu Itālijas slimos un finansētu slimnīcas un ārstus”. M. Salvīni ierosinājums gan pagaidām nav guvis plašāku parlamenta atbalstu.
Itālijas veselības ministrs Oracio Skilači, atbildot parlamentā uz jautājumiem, norādīja: “Lai gan valdības programmā nav paredzēta aiziešana no PVO, es uzskatu, ka debates, kuru mērķis ir kritiski analizēt tās lomu, jo īpaši attiecībā uz resursu piešķiršanu un izmantošanu, un pārvaldību, ir leģitīmas un konstruktīvas. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai katrs eiro, kas ieguldīts globālajā veselībā, tiktu izmantots pēc iespējas efektīvākā veidā.”
ASV vēsturiski ir lielākais PVO finansētājs un sedz aptuveni 22 % no tās kopējā, gandrīz 7 miljardu budžeta. Valstīm pametot PVO, organizācijai rodas ievērojami budžeta robi, tostarp nākas iesaldēt jaunu darbinieku rekrutēšanu, samazināt ceļojumu skaitu utt.
PVO iepriekš plaši tik kritizēta 2014. gada Ebolas vīrusa uzliesmojuma laikā Gvinejā, Libērijā un Sjerraleonē, norādot, ka tā nereaģēja pietiekami ātri, lai novērstu epidēmiju. Daudz diskutēts arī par PVO rīcību saistībā ar Globālo malārijas izskaušanas programmu, kas 1969. gadā tika pārtraukta un daudzviet faktiski izraisīja malārijas atdzimšanu.
Cita starpā tiek kritizēta arī PVO vecmodīgā politika cigarešu smēķēšanas aizliegumu kontekstā, kas nav būtiski mazinājusi kopējo smēķētāju skaitu pasaulē. Kā pretmets dažkārt tiek minēta Zviedrija, kas sekmīgi īsteno mūsdienīgo kaitējuma mazināšanas pieeju. Šajā valstī tiek īstenota atšķirīga politika attiecībā pret dažādiem tabakas produktiem, piemērojot lielākus nodokļus un ierobežojumus tiem tabakas izstrādājumiem, kuri izdala vairāk kaitīgo vielu un potenciāli var nodarīt lielāku kaitējumu veselībai. Līdz ar to Zviedrijā cigarešu smēķētāju skaits ir samazinājies aptuveni līdz 5 % un ir gandrīz par 40 % zemāks mirstības līmenis ar smēķēšanu saistītām slimībām.
Pēdējos gados lielāko kritiku PVO izpelnījās saistībā ar tās reakciju uz Covid-19 pandēmiju, īpaši par to, ka tā pārāk lēni atzina vīrusa pārnešanu starp cilvēkiem un sākotnēji vilcinājās izsludināt globālu veselības ārkārtas situāciju.
PVO ir Apvienoto Nāciju Organizācijas specializēta aģentūra, kas dibināta 1948. gadā un atbild par sabiedrības veselību visā pasaulē. PVO ir 192 dalībvalstis, bet galvenā mītne atrodas Šveicē, Ženēvā. PVO galvenās funkcijas ir nodrošināt dalībvalstis ar objektīvu informāciju un ekspertīzi sabiedrības veselības jautājumos, kā arī veicināt slimību kontroli un sabiedrības veselības pratību. Sākot ar 2017. gada 1. jūliju PVO ģenerāldirektora amatu ieņem Dr. Tedross Adanoms Gebrejesuss.