Gūstekņu tiesības
Gvantanamo cietums tika izveidots 2002.gada sākumā, lai ieslodzītu islāma kaujiniekus, ko ASV karaspēks bija sagūstījis karā pret terorismu. Gūstekņu vidū ir vairāki teroristiskās organizācijas Al Qaeda līderi, bet cilvēktiesību aizstāvji uzskata, ka liela daļa aizturēto bija nevainīgi ļaudis, kuri neko nezināja par 11.septembra terora aktu plānošanu. Gvantanamo cietumā tika nogādāts ap 800 gūstekņu, no kuriem divas trešdaļas nācās atbrīvot, jo viņu vaina netika pierādīta. Cietumā palikuši ap 270 gūstekņu, daudzi no viņiem tiek turēti ieslodzījumā gadiem ilgi bez apsūdzību uzrādīšanas.
ASV valdība uzskatīja, ka uz šiem gūstekņiem neattiecas ASV likumos nostiprinātais habeas corpus princips, kas ieslodzītajiem nodrošina tiesības apstrīdēt viņu aizturēšanu un uzliek pienākumu varas iestādēm pierādīt aizturēšanas pamatotību. Dž.V.Buša valdīšanas laikā Kongress pieņēma likumu, kas Gvantanamo gūstekņiem atņēma habeas corpus tiesības un paredzēja viņu tiesāšanu kara tribunālos. Taču tagad Augstākā tiesa nolēmusi, ka gūstekņi drīkst apstrīdēt viņu aizturēšanu ASV civilo tiesu sistēmā.
Nākotne neskaidra
"Brīvību un drošību var saskaņot, un mūsu sistēmā tās tiek saskaņotas likuma kārtībā," tiesas vairākuma viedokli izsaka tiesnesis Entonijs Kenedijs. Tiesas lēmums tika pieņemts ar piecām balsīm par un četrām pret. Mazākumā palikušais tiesnesis Antonins Skalija pauda viedokli, ka spriedums kaitēs ASV drošībai un varētu izraisīt jaunus amerikāņu upurus karā pret radikālo islāmu.
Dž.V.Bušs paziņojis, ka nepiekrīt tiesas lēmumam, bet ir gatavs tam pakļauties. ASV amatpersonas vēsta, ka pagaidām neplāno pārtraukt Gvantanamo gūstekņu tiesāšanu kara tribunālā. Gvantanamo cietuma turpmākais liktenis ir neskaidrs. Visticamāk, tas tiks slēgts pēc jaunā prezidenta nākšanas pie varas, jo gan demokrāts Baraks Obama, gan republikānis Džons Makeins izteikuši gatavību slēgt Gvantanamo cietumu.