"Krievija šodien okupē Ukrainas teritorijas, sūta savus tankus, raķetes uz Donbasu. Tas ir mēģinājums pārvilkt Eiropas robežas, graut Ukrainas drošību un jūsu centienus mierīgi dzīvot Eiropā. Un tāpēc sankcijas, kas ir noteiktas, ir jāturpina, lai Krievija izpildītu savas Minskas vienošanās saistības un nodotu robežas atpakaļ Ukrainai," uzsvēra Baidens.
Viņš arī norādīja, ka Ukraina ir izdarījusi savu izvēli, un neviens nevar to atcelt, nedz pretoties šai izvēlei.
Runājot Kijevas konferencē, Ukrainas prezidents Petro Porošenko brīdināja, ka karš var sākties jebkurā brīdī.
"Mums joprojām uzglūn kara draudi. Karš var sākties jebkurā brīdī," viņš sacīja.
"Mūsu apspriedes vakardienas Ukrainas-Eiropas Savienības (ES) samitā neatstāj nekādas šaubas - Ukraina turpina virzīties pa Eiropas ceļu," norādīja prezidents.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Ukrainas Ārlietu ministrijas pārstāvis Jevhens Perebijnis pagājušajā nedēļā paziņoja, ka Krievija nav izpildījusi ne vienu Minskas vienošanās punktu.
Krievija palielina savu militāro klātbūtni Ukrainā un spēku izvešanas vietā turpina iesūtīt jaunas Krievijas armijas vienības un ieročus, norādīja amatpersona.
Luhanskā un tās apkaimē šobrīd ir sakoncentrēti teju 10 000 vietējo kaujinieku, Krievijas karavīru un algotņu, pagājušajā nedēļā paziņoja organizācijas "Informatīvā pretošanās" koordinators un Ukrainas parlamenta Tautas frontes frakcijas deputāts Dmitro Timčuks.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.