Ar Prism palīdzību briti var saņemt informāciju par tādu kompāniju kā Google, Facebook, Microsoft, Apple, Yahoo, Skype un virknes citu lietotājiem bez tiesas sankcijas. Specdienesti var brīvi izskatīt cilvēku elektronisko pastu saturu, citu saraksti, kā arī viņu foto un videomateriālus. Atskaites pēc tam tiek nodotas slepenajiem dienestiem Mi5 un Mi6.
Izdevuma rīcībā nonākušie dokumenti ir datēti ar 2013. gada aprīli un liecina par šādu novērošanas operāciju iespaidīgo vērienu. Atbilstoši dokumentiem, visas augstāk norādītās kompānijas pašas brīvprātīgi sadarbojas ar specdienestiem, kaut arī oficiāli to noliedz.
Atbilstoši izmaiņām ASV likumdošanā, kas tika pieņemtas 2007. gada decembrī un atjauninātas piecus gadus vēlāk, ar Prism palīdzību drīkst vākt informāciju tikai par ārzemniekiem, kuri dzīvo ārpus ASV robežām. Līdz ar to ASV Nacionālās drošības aģentūrai nav nekādu likumīgu šķēršļu savākt jebkādu informāciju par jebkuras citas valsts iedzīvotājiem un vēlāk nodot to sev „draudzīgiem” izlūkdiestiem.
ASV Nacionālās drošības aģentūra raksturo Prism kā vienu no pašiem vērtīgākajiem izlūkdienesta aktīviem, kā arī nenoliedz faktu, ka materiālus varētu izmantot citu valstu drošības dienesti, ieskaitot GCHQ. Arī pēdējā nav noliegusi apgalvojumus par ar Prism starpniecību iegūto materiālu izmantošanu, vienīgi paziņojusi, ka „ļoti nopietni attiecas pret savām saistībām likuma priekšā”.
Pašlaik britu specdienesti var izmantot virknes interneta kompāniju rīcībā esošo informāciju, taču tiem katrā atsevišķā gadījumā jānosūta formāli pieprasījumi, kas bieži atved pie laika zaudēšanas. Savukārt ar amerikāņu kolēģu palīdzību GCHQ var saņemt jebkādu daudzumu informācijas ļoti īsos termiņos.
Jāatgādina, ka laikraksts The Washington Post 6. jūnijā publicēja rakstu, kurā apgalvots, ka ASV Nacionālās drošības aģentūrai un FIB ir piekļuve pie tādu kompāniju kā Microsoft, Yahoo, Google, Facebook, PalTalk, AOL, Skype, Youtube un Apple serveriem, un drošības dienesti saņem jebkuru tos interesējošo informāciju par kompāniju pakalpojumu izmantotājiem, ieskaitot privāto saraksti. Vēlāk ASV Nacionālās drošības aģentūras direktors Džeimss Klepers apstiprināja šo informāciju, vienlaikus apgalvojot, ka runa ir tikai par ārzemniekiem.