Atsaucoties uz vārdā neminētām ASV amatpersonām, avīze raksta, ka jaunākie ASV izlūkdienestu novērtējumi lielā mērā sakrīt ar 2007.gadā izdarītu novērtējumu, ka Irāna ir atteikusies no kodolieroču programmas. Pēc amatpersonu teiktā, šāds viedoklis tika būtībā apstiprināts 2010.gada Nacionālajā izlūkošanas novērtējumā, un arī tagad ir vienots ASV 16 izlūkošanas aģentūru uzskats.
Kā norāda The New York Times, ASV, Izraēlas un Eiropas izlūkdienestu amatpersonu vidū valda vienprātība, ka Irāna bagātina kodoldegvielu un attīsta daļu nepieciešamās infrastruktūras, lai kļūtu par kodolvalsti.
Taču ASV Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) un citi izlūkdienesti uzskata, ka Irāna vēl nav pieņēmusi lēmumu, vai atsākt paralēlo 2003.gadā apturēto programmu kodolgalviņas izstrādei.
Analītiķi un izlūkdienestu amatpersonas domā, ka ir vēl viens iespējams izskaidrojums Irāna aktivitātēm kodoltehnoloģiju jomā, norāda avīze. Pēc viņu teiktā, Irāna varētu censties vairot savu ietekmi reģionā, radot "stratēģisku neizpratni". Tā vietā, lai izgatavotu atombumbu, Irāna cenšas vairot savu autoritāti, sējot starp valstīm neizpratni par tās patiesajām kodolambīcijām.
Kā norāda The New York Times, daži analītiķi kā piemēru min Indiju un Pakistānu, kurām abām desmitgadēm ilgi bija slepenas kodolieroču programmas, pirms tās reāli pieņēma lēmumu izgatavot atombumbas un izmēģināja tās 1998.gadā.