Tā dēvētais Kopējais visaptverošais rīcības plāns (JCPOA), kuru parakstījusi Teherāna un sešas pasaules lielvaras, arī Vācija un ASV, ir "pirmais solis, kam pateicoties viņu aktivitātes šajā konkrētajā jomā padarītas lēnākas", Merkele sacīja žurnālistiem.
"Bet mēs arī uzskatām no Vācijas perspektīvas, ka ar to nav pietiekami, lai panāktu, ka Irānas ambīcijas tiek iegrožotas un savaldītas."
"Eiropai un Savienotajām Valstīm šajā jautājumā jābūt vienādai pozīcijai," sacīja kanclere.
Irānas prezidents Hasans Ruhani vēl trešdien pauda šaubas par to, cik leģitīmas ir prasības par jaunu vienošanos Teherānas kodolprogrammas lietā. Savukārt otrdien Francijas un ASV prezidenti Emanuels Makrons un Donalds Tramps bija aicinājuši strādāt pie jaunas Irānas kodolvienošanās.
Jaunajā līgumā būtu jāiekļauj trīs jauni elementi - Teherānas ballistisko raķešu programma, tās ietekme Tuvajos Austrumos, kā arī jautājums par to, kas notiks pēc 2025.gada, kad Irāna varēs progresējoši atsākt savas kodolprogrammas daļu, sacīja Francijas prezidents.
Irāna vairākkārt uzsvērusi, ka tā ievēros esošo kodolvienošanos, bet nespriedīs par savu ballistisko raķešu programmu.
Trampa Eiropas sabiedrotie centušies ASV līderi pārliecināt, lai viņš neizstājas no 2015.gada vienošanās, ar kuru tika atceltas Irānai noteiktās sankcijas, kā arī sniegtas garantijas tās civilajai kodolprogrammai apmaiņā pret ierobežojumiem programmām, kas var tikt izmantotas kodolieroču attīstībai.
Tramps sacījis - ja Eiropas sabiedrotie līdz 12.maijam neizlabos "šausmīgos trūkumus", kā viņš tos nodēvēja, tad viņš atjaunos ekonomiskās sankcijas pret Irānu, kas līgumam būtu smags trieciens.
Pārējās līgumu parakstījušās puses - Krievija, Ķīna, Vācija, Lielbritānija un Francija - iepriekš apliecinājušas, ka vēlas līgumu saglabāt.
Teherāna brīdinājusi, ka tā aktivizēs savu kodolprogrammu, ja ar lielvarām noslēgtā vienošanās izjuks.
ļuļa
aha
hmm