"Šodien pasaule ir izvēles starp demokrātiju un autokrātiju priekšā. Amerikas apņēmība saglabāt demokrātiju šeit, Taivānā, un visā pasaulē joprojām ir dzelžaina," sacīja Pelosi, Taibei tiekoties ar Taivānas prezidenti Cai Inveņu.
Pelosi arī uzsvēra, ka viņas vadītā Kongresa delegācija "ieradusies Taivānā, lai vienprātīgi un skaidri paziņotu, ka mēs neatteiksimies no apņēmības [atbalstīt] Taivānu".
Kongress ir "apņēmības pilns [atbalstīt] Taivānas drošību, lai Taivāna visiedarbīgākajā veidā spētu sevi aizstāvēt", sacīja ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkere.
Savukārt Taivānas prezidente uzsvēra, ka "Taivāna neatkāpsies apzināti paaugstinātu militāro draudu priekšā".
"Mēs turpināsim noturēt demokrātijas aizsardzības līniju," teica Cai.
Jau ziņots, ka tūlīt pēc Pelosi ierašanās Taivānā otrdienas vakarā uz Ķinas Ārlietu ministriju tika izsaukts ASV vēstnieks, kuram tika izteikts protests. Savukārt Ķīnas bruņotie spēki sāka militārās mācības ap Taivānu, kuru laikā paredzēta tālas darbības kaujas munīcijas izšaušana Taivānas šaurumā.
Pelosi ir augstākā ASV amatpersona, kas ieradusies Taivānā 25 gadu laikā.
Taivāna un kontinentālā Ķīna tiek pārvaldītas atsevišķi, kopš 1949.gadā šajā salā patvērās pilsoņkarā sakautā Ķīnas Republikas nacionālistu valdība, bet komunistu ieņemtajā Ķīnas kontinentālajā daļā tika proklamēta Ķīnas Tautas Republika, kas uzskata Taivānu par savas teritorijas daļu.
Demokrātiskā Taivāna dzīvo pastāvīgu Ķīnas iebrukuma draudu apstākļos.