"Ņemot vērā [izskanējušos] apgalvojumus, [Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels] Barrozu devis rīkojumu atbildīgajiem Komisijas dienestiem ārpus kārtas veikt visaptverošu drošības pārbaudi," skaidroja Ārenkilde-Hansena, piebilstot, ka visās ES institūcijās regulāri tiek veiktas pārbaudes, lai nodrošinātu, ka tajās nav uzstādītas noklausīšanās ierīces. Vienlaikus EK pārstāve mudināja Savienotās Valstis sniegt paskaidrojumus par izskanējušo informāciju.
Jāatgādina, ka Vācijas izdevums Der Spiegel svētdien, atsaucoties uz slepeniem dokumentiem, vēstīja, ka ASV izlūkdienesti izspiegojuši arī ES oficiālās institūcijas gan Briselē, gan Savienotajās Valstīs. Informācija par ASV spiegošanas programmām atklātībā nonāca, pateicoties bijušajam ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbiniekam un Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) tehniskajam darbiniekam Edvardam Snoudenam, kurš slepenos dokumentus nodeva laikrakstu rīcībā.
ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) programma PRISM tika izveidota 2007.gadā un kopš tā laika ir ievērojami paplašinājusies. PRISM dod iespēju NSA un ASV Federālajam izmeklēšanas birojam (FIB) sekot līdzi personas klātbūtnei globālajā tīmeklī, analizējot videomateriālus, fotogrāfijas un e-pastus. Tiek veikta arī telefonsarunu noklausīšanās. Lai viestu skaidrību par PRISM apmēriem un to, kā tā ietekmē ES pilsoņus, jūlijā plānota ASV un ES darba grupu tikšanās. Arī Eiropas Parlamentā (EP) jaušama neapmierinātība ar ASV, un zaļie pat ierosinājuši bloķēt ASV piekļuvi Eiropas banku datiem.
Līdz šim ES izspēlē diplomātisko kārti, bet tā domā arī par daudz praktiskāku pieeju, norādīja anonīmie avoti.
Tikmēr EK pārstāvis Maikls Mans skaidroja, ka apgalvojumi par izspiegošanu, domājams, attiecinājumi uz 2010.gadu, un kopš tā laika ES institūcijas Ņujorkā un Vašingtonā pārcēlušās uz citām telpām. Publiski izskanējusī informācija "acīmredzot attiecināma uz vēsturisko situāciju," norādīja Mans, piebilstot, ka ES pārstāvniecībās Ņujorkā un Vašingtonā šobrīd darbojas "pilnīgi jauna drošības sistēma".