Buša zārks tika novietots uz Linkolna katafalka, kas pirmoreiz tika izmantots Abrahama Linkolna bērēs 1865.gadā, un politiskā elite ieradās izrādīt cieņu aizgājējam, kura valdīšanas laikā pasaule piedzīvoja globālus pavērsienus, ieskaitot Berlīnes mūra krišanu un PSRS sabrukumu.
Bušs kalpoja valstij jau no Otrā pasaules kara laika, kad viņš bija kara lidotājs, veica 58 kaujas lidojumus un tika notriekts virs Klusā okeāna.
Bušs nomira piektdien 94 gadu vecumā. Viņš bija ASV prezidents no 1989. līdz 1993.gadam.
Uzsākot atvadu ceremoniju, Pārstāvju palātas kapelāns Patriks Konrojs atzinīgi novērtēja Buša kalpošanu valstij, ko viņš veicis kā karaflotes pilots, kongresmenis, vēstnieks ANO un Ķīnā, CIP direktors, ASV viceprezidents un prezidents.
"Šeit guļ dižs cilvēks un maiga dvēsele," sacīja Pārstāvju palātas spīkers Pols Raiens.
Senāta vairākuma līderis Mičs Makonels nosauca Bušu par patriotu, kas vadījis valsti tikpat taisni kā savu lidmašīnu.
"Viņš ļāva mums lidot augstu un izaicināja mūs lidot vēl augstāk. Un viņš to darīja ar pieticību un laipnību, kas būtu pārsteidzošas īpašības kādam, kurš būtu tikai par desmito daļu tik stiprs un kvalificēts, kāds bija viņš," piebilda Makonels.
ASV viceprezidents Maiks Penss sacīja, ka Buša piemērs vienmēr iedvesmos un viņa dzīve, kas pavadīta kalpošanā valstij, būs iemūžināta amerikāņu sirdīs.
ASV prezidents Donalds Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa ieradās Kapitolijā vēlāk, kad atvadu ceremonija bija beigusies. Trampu pāris dažus mirkļus stāvēja pie zārka aizvērtām acīm, un pēc tam Tramps salutēja aizgājējam.
Trešdien Vašingtonas Nacionālajā katedrālē ir paredzēts bēru dievkalpojums tikai lūgtiem viesiem, un uz to ieradīsies arī Trampu pāris.
Pēc Buša vēlēšanās netiks rīkota oficiāla bēru procesija caur Vašingtonas centru.
Pēc pasākumiem Vašingtonā Buša mirstīgās atliekas tiks aizvestas uz Hjūstonu, kur tās atradīsies Sv.Mārtiņa episkopāļu baznīcā, līdz ceturtdien viņš tiks apbedīts savas ģimenes kapavietā līdzās viņa aprīlī mirušajai sievai Barbarai.