Vašingtonai tieša iejaukšanās Sīrijas konfliktā izmaksās vismaz miljardu ASV dolāru mēnesī

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

20 komentāri

24. jūlijs, 2013, 3:56

nav ko iejaukties

Ja Izraēla grib iejaukšanos, lai iejaucās pati.

Atbildēt
1
0

23. jūlijs, 2013, 23:30

Fredis

Nejēgam. Tavs arguments par Sīrijas ķīmiskajiem ieročiem neiztur kritiku. Pagaidām nekas neliecina, ka Sīrijas valdība tos lietotu vai nevarētu kontrolēt. Dažas Rietumu mēdiju izpūstas nemiernieku provokācijas nav nopietni ņemamas.

Atbildēt
0
1

24. jūlijs, 2013, 4:08

idiots

Nopietni ņemamas ir tikai ziņas no Krievijas.

23. jūlijs, 2013, 16:29

sirsis

aljandes gars cel kluso-okeanu aplej-ameriku lai izkup miljardi-klusa-okeana.....

Atbildēt
0
1

23. jūlijs, 2013, 16:05

nejēga >> visiem

es piekritu, ka ta ir iejauksanas suverenas valsts darisanas. un to darit nevar. un piekritu ari tam, ka iebrukumu iraka un afganistana var vertet dazadi un ta ka iraka neatrada WMD uzdod daudz jautajumus par asv un vispar par startpautiskatm tiesibam un ano lomu vispar. tikai soreiz ir iznemums. asadam ir reali kimiskie ieroci, un sadu merki nekur neatradisiet "asv iekarojumu" saraksta, parsvara tas ir vazasanas par sikam suda valstim vai salam, ko var ienemt ar vienu rotu. ja asads garantetu ka nelietos kimiskos ierocus, un ari spes to nokontrolet, vinam piedotu so pilsonu karu. pec tiem ierociem noteikti stav rinda. seihi gan jau ir gatavi saviem alkaidas "varoniem" "aizdot"nejedzigo piki, lai tie tiktu klat tam arsenalam un pec tam to izmantotu kas to vien zina kur. manuprat visi to saprot. gan asv, gan kina, gan krievija, gan ari izraela, ja sads arsenals sa vai savadak tiek ara no Sirijas tad iestasis pilnigs cau. vienigi krievi grib savu poziciju tuvajos austrumos uztunet, un tapec aizstav siriju. eiropai nav dusas neko realu pasakt. vienigais kam ir olas sadam darbam ir asv. nu protams janem vera, ka visu to kimisko arsenalu sliktakaja scenarija lietottu pa lielam pret viniem, vinu interesu merkiem un sabiedrojatajiem. tapec ari reali vini aizsarga pasi sevi.

Atbildēt
0
3

23. jūlijs, 2013, 15:03

Fredis

Šāda ASV rīcība būtu vērtējama kā rupja iejaukšanās Sīrijas iekšējās lietās. Tas būtu līdzīgi kā Krievija militāri atbalstītu Teksasas seperātistus. Plus vēl islama terorisma pieaugums. Vai ASV to vajag?

Atbildēt
1
1

24. jūlijs, 2013, 4:07

Kas ir Krievijas iebrukšana Čečenij

Kādas tiesības ir Krievijai paturēt kolonijas 21. g.s.?

23. jūlijs, 2013, 15:02

sniegpulkstenīte

Es uzturu "Sizandras jautājumu" - Kāpēc Obamiešu banda drīkst to, ko nedrīkst NEVIENS, NEKAD un NEKUR?! Allah Hay!

Atbildēt
2
1

24. jūlijs, 2013, 4:06

Obama - lupatgalvei

Kāpēc tu, ziemeļniece būdama, drātējies ar musļikiem kas tev tin lupatās un maini savu identitāti?

23. jūlijs, 2013, 13:56

ASV iekarojumi 6

1991.05.-06. ASV spēku operācija “Jūras enģelis” Bangladešā. 1991.06. ASV spēku operācija “Uguns sardze” Filipīnās. 1991.09. ASV spēku operācija “Uzvarētājs atrasts” Haiti. 1991.24.09.-07.10. ASV spēku operācija “Pacelšanās” Zairā. 1991.-1992. ASV spēku operācija “Miers tuksnesī” Persijas līcī. 1992. ASV jūras spēku operācija “Drošais līcis” Haiti/Guantanamo (Kuba). 1992. ASV spēku operācija “Atvadas no tuksneša” Persijas līcī. 1992.02.05.-05.05. ASV spēku operācija “Sudraba lakta” Sjerraleonē. 1992.05. ASV spēku (4500 karavīri) operācija “Sazvērestība dārzā” Losandželosā, Kalifornijā. 1992.03.08.-09.10. ASV spēku operācija “Palīdzība pārejā” Angolā. 1992.14.08.-1993.10. vairākas ASV spēku (26 000 karavīru) operācijas Somālijā. 1992.22.10.-25.10. ASV spēku operācija Libērijā. 1992.-1998. ASV spēku operācijas Bosnijā-Hercegovinā. 1993.10.02.-1994.06. ASV spēku operācija “Kodolkrīze” Korejā. 1992.26.06.-1993.26.06. ASV spēku raķešu triecieni pa Irāku. 1994.09.04.-15.04. ASV spēku operācija “Gargabalnieks” Ruandā. 1994.19.09.-1995.31.03. — ASV spēku (21 000 karavīri) operācija “Atbalsts” Haiti - gāž tās valdību, nomainot pret sev lojālo diktatoru Žanu Bertrānu Aristīdu. 1994.22.07.-30.09. 1992. ASV spēku (2592 karavīri) operācija “Cerības” Ruandā 1994.06.09.-1995.01.03. ASV spēku (4000 karavīri) operācija “Apvienotais vairogs” Somālijā. 1994.10.11. ASV spēku operācija “Kareivis” Kuveitā. 1995.21.07.-1996.23.03. ASV spēku operācija “Gargabalnieks” Ruandā. 1995.12.-1996.05. ASV spēku operācija “Zorro 2” Meksikā. 1995.29.08.-21.09. ASV spēku uzbrukums pašpasludinātajai Bosnijas Serbu republikai. 1995-1999.30.06. ASV jūras spēku operācija “Trešā krīze” Taivanas jūras šaurumā (Ķīna). 1995.08.-1997.02. ASV spēku operācija “Sargkareivis” Kuveitā. 1995.01.12.-1999.01.10. ASV spēku operācija “Iekšējā akcija” Kuveitā. 1996.03.09.-04.09. ASV spēku operācija “Trieciens tuksnesī” Irākā. 1996.05.-08. ASV spēku operācija “Ātrā atbilde” Centrālāfrikas republikā. 1996.04.-08. ASV spēku operācija “Gaidāmā atbilde” Libērijā. 1996.15.11.-27.12. ASV spēku operācijas “Fēniksa kliedziens” un “Apsardze” Zairā/Ruandā/Ugandā. 1997.14.03.-26.03. ASV spēku operācija “Sudraba sardze” Albānijā. 1997.03.-06. ASV spēku operācija “Apsardzes izvešana” Kongo (bijusī Zaira). 1997.05.-06. ASV spēku operācija “Cēlais obelisks” Sjerraleonē. 1997.07. ASV spēku operācija Kambodžā. 1998.02.-12. ASV spēku operācija “Pērkons tuksnesī” Irākā. 1998.21.01.-25.03. ASV spēku operācija “Pienācīga atbilde” Kenijā. 1998.05.06.-06.06. ASV spēku (130 karavīri) operācija Asmarā, Eritrejā. 1998.10.06.-17.06. ASV spēku (130 karavīri) operācija “Gani” Gvinejā-Bisavā. 1998.20.08. ASV aviācija bombardē Sudānu un Afganistānu — operācija “Neierobežotā palīdzība”. 1998.10.-1999.02. ASV spēku operācija “Fuerte Apoyo” Centrālamerikā. 1998.16.12.-20.12. ASV spēku operācija “Lapsa tuksnesī” Irākā. 1998.12. ASV spēku operācija “Mirdzošā klātbūtne” Izraēlā. 1998.02. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 1” Irākā. 1998.11. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 2” Irākā. 1998.11. ASV spēku operācija “Fēnikss-Skorpions 3” Irākā. 1998. (līdz mūsu dienām) ASV spēku operācija “Zelta fazāns” Hondurasā. 1998.16.10.-1999.24.03. ASV spēku operācija “Ērgļa acs” Kosovā, Serbijā. 1999.08.-09. ASV spēku operācija “Stabilizācija” Timorā. 1999.09.-11. ASV spēku operācija “Fuerte Apoyo” Centrālamerikā. 1999.-2000. ASV spēku operācija “Fundamentālā atbilde” Venecuēlā. 2000. (līdz mūsu dienām) ASV spēku operācija “Neo” Sjerraleonē. 2000.02.-04. ASV spēku operācija “Atbilde bez vārdiem” Mozambikā/Dienvidāfrikā. 2001. ASV karaspēks kopā ar sabiedrotajiem iebrūk Afganistānā un gāž tās “Taleban” valdību, nomainot pret sev lojālu valdību. 2003.03. (līdz mūsu dienām) ASV karaspēks iebrūk Irākā, okupē to un gāž tās valdību, nomainot pret sev lojālu marionešu valdību.

Atbildēt
4
3

24. jūlijs, 2013, 4:04

krievnacistam 6

Tagad parocies Čekas archīvos un uzskaiti Krievijas iekarojumus (un vēl esošās tās kolonijas).

23. jūlijs, 2013, 13:53

hahaha

Iejaukšanās? Šim vārdam laiks pārskatīt definīciju, ja tas ko ASV darīja līdz šim nebija "iejaukšanās"! :D Obama atklāti atbalsta un piegādā ieročus AlKaidas karogu vicinošiem bārdaiņiem, kas cērt galvas kristiešiem un zvēr pēc uzvaras pilsoņu karā ķerties klāt ASV iznīcināšanai. :DD Kamēr paša mājās atbalsta nemērīgi apjomīgu VISU pilsoņu datu apkopošanu, tipo lai pasargātu cilvēkus no AlKaidas draudiem :DD Ibio tāds teātris no sākta gala :DD

Atbildēt
5
0

23. jūlijs, 2013, 13:52

ASV iekarojumi 4

1961.-1975. ASV iejaucas pilsoņu karā Vjetnamā - t.s. Vjetnamas karš. 1961.14.08.-1963.10.06. ASV spēki Rietumberlīnē. 1962.24.10.-1963.01.06. — ASV kara flote bloķē Kubu, papildina kara bāzu tīklu visā pasaulē. 1963.15.10.-1964.10. ASV kara aviācijas uzlidojumi Ķīnas kodolobjektiem. 1964.23.11.-27.11. ASV karaspēks iebrūk Kongo, operācija “Sarkanais drakons” (Red Dragon). 1965.28.04.-1966.21.09. ASV spēku (20 000 karavīru) iebrukums Dominikas republikā, sagraujot demokrātiski ievēlētā prezidenta Boša atbalstītājus un palīdzot nostiprināties militārai diktatūrai. 1965. ASV karaspēks iebrūk Peru. 1965.09. Indonēzijā ASV specdienestu un algotņu atbalstīts valsts apvērsums (200-500 000 nogalināto), kura rezultātā pie varas nāca ģenerālis Suharto, kurš kā diktators valdīja līdz 1998. gadam. 1965.28.04.-1966.21.09. ASV spēku militāra operācija Dominikānā (operation Powerpack, Dominican Republic). 1967.-1969. ASV karaspēks iebrūk Gvatemalā. 1967.13.05.-10.06. ASV spēku klātbūtne t.s. Sešu dienu karā Tuvajos Austrumos ( 08.06. Izraēlas spēki kļūdas dēļ nogremdē ASV karakuģi „Liberty“). 1968.23.01.-1969.05.02. ASV spēku operācija “Sarkanā lapsa” (Red Fox) Korejā. 1970. ASV spēku iebrukums Laosā, operācija “Astesvējš”. 1970.21.11. ASV uzbrukums Ziemeļvjetnamai, operācija “Karaliskā kniepadata”. 1970. gada martā ASV specvienības Kambodžā palīdz gāzt prinča Norodoma Sianuka valdību un pie varas nākt ģenerāļa Lona Nola vadītajai huntai, tā aizsākot pilsoņu karu, kurš beidzās ar sarkano khmeru uzvaru un genocīdu. 1971.01.-09. ASV spēku operācija “Sarkanā cepure” Džonstonas salā. 1971. ASV atbalsta autoritāro Pakistānu tās militārajā konfliktā ar demokrātisko Indiju. 1972.27.01.-1973.27.07. ASV spēki uzbrūk Ziemeļvjetnamai. 1973.11.09. ASV specdienestu atbalstīts un koordinēts valsts apvērsums Čīlē, gāžot demokrātiski ievēlētā sociālista Salvadora Aljendes valdību un palīdzot pie varas nākt armijas huntai ar ģenerāli Augusto Pinočetu vadībā.

Atbildēt
4
3

23. jūlijs, 2013, 13:49

ASV iekarojumi 3

1941.07.12.-1945.14.08. ASV iesaistās 2. Pasaules karā, uzsākot karadarbîbu pret Japānu (vienīgais karš, ko ASV nav uzsākušas pirmās). 1945.-1946. ASV aviācija bombardē Ķīnas piekrastes pilsētas, iejaucoties pilsoņu karā. 1945.-1957. ASV atbalsta ar bruņojumu un instruktoriem gomiņdana spēkus Ķīnā. 1948.26.06.-1949.30.10. operācija “Gaisa tilts”, Rietumberlīne-Rietumvācija. 1950.27.06.-1953.27.07. ASV iejaucas Korejas pilsoņu karā (kā rezultātā tajā iejaucas arī citas lielvalstis). ASV aviācija bombardē Ķīnas piekrastes pilsētas. 1953. ASV specdienesti palīdz īstenot valsts apvērsumu Irānā, gāžot premjerministra Mohammeda Mosadika valdību un palīdzot pie varas nākt šaham Rezam Pehlevi. 1954.11.08.-1955.01.05. ASV flotes operācija “Taivanas šaurums”. 1954. junija ASV finansēta algotņu armija iebrūk Gvatemalā, gāž prezidenta Hakobo Arbensa valdību, jo tā zemes reformas ietvaros bija atļāvusies nacionalizēt valsts lielāko zemes īpašnieku amerikāņu kompāniju “United Fruit Company” un “Chikita banana company” plantācijas. Turpmāk šai valstī valdīja tikai diktatūras. 1955. ASV atbalsta Vjetnamas dienvidu līderi Ngo Din Djemu nodomā lauzt 1. Indoķīnas kara noslēguma vienošanos par vispārējām un brīvām vēlēšanām, pasludinot Dienvidvjetnamas suverenitāti. 1956.26.07.-15.11. ASV spēki piedalās iebrukumā Ēģiptē, t.s. Suecas krīze. 1958.15.06.-20.10. ASV spēku iebrukums Libānā: operācija “Zilais sikspārnis” (operation Blue Bat). 1958.23.08.-1963.01.06. ASV sagrābj Ķīnai piederošās Kuemoi un Madzu salas Taivanas jūras šaurumā. 1958. ASV bāzēs Filipīnās sāk apmācīt un apbruņot disidentus un algotņus, kuriem izdevās izraisīt Indonēzijā īslaicīgu pilsoņu karu (Indonēzija bija atsacījusies ieņemt prosovjetiskas vai proamerikāniskas pozīcijas, pasludinot neitralitāti un sociālismu). 1960.14.06.-1963.01.06. ASV spēku militāra operācija Kongo (New Tape). 1961.19.04.-1962.07.10. ASV spēku operācijas Laosā. 1961.04. ASV specdienesti organizē, apbruņo un vada apvērsuma mēģinājumu Kubā.

Atbildēt
3
3

23. jūlijs, 2013, 13:48

ASV iekarojumi 2

1902.17.04.-19.04. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Boca del Toro operācija. 1902.18.09.-22.09. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Panamas operācija. 1903.21.11.-1904.18.01. ASV spēku iebrukums Abesīnijā, Džibuti operācija. 1903.08.09.-17.10. ASV spēku operācija Turcijā (Beirut Expedition). 1903.21,03.-16.04. ASV spēku iebrukums Hondurasā, Truksiljo (Truxillo) operācija. 1903.04.11.-1904.26.02. ASV izprovocē sacelšanos Kolumbijā, iebrūk tur un izveido Panamas valsti, kura iznomā ASV zemi kanāla rakšanai no Klusā uz Atlantijas okeānu. 1907.28.04.-08.06. ASV spēku iebrukums Hondurasā (Laguna Expedition). 1909.-1933. ASV spēku pastāvīga klātbūtne Nikaragvā. 1909.20.12.-1910.15.03. ASV spēku operācija Nikaragvā (Corinto Expedition). 1910.30.05.-04.09. ASV spēku operācija Nikaragvā (Bluefields Expedition). 1910. ASV spēku operācija Libērijā (Liberian-Grebo War). 1912.05.06.-05.08. ASV spēku operācija Kubā, Guantanamo līcis. 1914.26.01.-07.11. ASV spēku operācija Haiti (lai „novērstu Vācijas ietekmi“). 1915. ASV spēki palīdz Libērijai apspiest krū cilšu sacelšanos (Kru-Liberian War) 1916.14.03.-1917.07.02. ASV spēku iebrukums Meksikā. 1916.12.-1924.09. ASV okupē Dominikas republiku (Dominican Republic). 1917.04.03.-23.01. ASV spēku operācija Kubā, Guantanamo. 1917.06.04.-1918.11.18. ASV piesaka karu Vācijai un iesaistās 1. Pasaules karā. 1918.12.11.-1920.01.04. ASV spēki iejaucas pilsoņu karā Krievijā. 1920.31.03.-1922.18.11. ASV spēku iebrukums Krievijas salās (Siberia Expedition). 1920.-1921. ASV armijas akcija Rietumvirdžīnijas štatā, t.s. Rietumvirdžīnijas ogļraktuvju karš (West Virginia Coal Mine Wars) 1921.28.06.-03.07. ASV spēku operācija Turcijā (Ismir Expedition). 1922.08.09.-18.10. ASV spēku operācija Turcijā (Smyrna Expedition). 1924.28.02.-30.04. ASV spēku iebrukums Hondurasā, Tegulkigalpas (Tegulcigalpa) operācija. 1926.07.05.-04.06. ASV spēku operācija Nikaragvā (Bluefields Expedition). 1926.-1927. ASV flote patrulē Ķīnas jūrā (Yangtze Patrol Force), Ķīnas teritoriālajos ūdeņos 1929.04.12.-1931.05.08. ASV spēki okupē Haiti. 1930.-1932. ASV flote apšauda Ķīnas piekrastes pilsētas, iebrauc lielākajās upēs; akcija Šanhajā, evakuējot ASV pilsoņus. 1937.-1939. ASV atbalsta ar bruņojumu un instruktoriem gomiņdana spēkus Ķīnā.

Atbildēt
3
3

23. jūlijs, 2013, 13:47

ASV iekarojumi

1801.-1805. ASV kara flotes akcijas Ziemeļāfrikas piekrastē (Tripolitan War jeb First Barbary War). 1803. ASV nopirkušas no Francijas Luiziānu, sagrābj Spānijai piederošo Misisipi baseinu un Alabamu. 1806. ASV armija iebrūk Meksikā, Riograndē un Kolorado. 1806.-1810. ASV flotes militāras operācijas Meksikas līcī, Ņuorleānas piekrastē, Misisipi deltā, Spānijas un Francijas teritorijās. 1810. ASV armija okupē Spānijai piederošo Rietumfloridu. 1813.-1814. ASV iebrūk un anektē krī indiāņu teritoriju (Creek Indian War). 1812.-1814. ASV karo ar Lielbritāniju, neveiksmīgi mēģina iekarot tās koloniju Kanādu. 1815. ASV armija iebrūk Alžīrā. 1817.-1818. ASV armija iebrūk seminolu indiāņu teritorijā (First Seminole War). 1832. ASV armija uzbrūk indiāņiem, anektējot to zemes (Black Hawk War). 1836.-1842. ASV armija pilnībā pakļauj seminolus un anektē to zemi (Second Seminole War). 1845.-1846. ASV karaspēks iebrūk Meksikā un anektē Teksasu, lielu daļu Arizonas. 1848. ASV uzbrūk Meksikai un anektē Kaliforniju, Nevadu, Jutu, Ņūmeksiku un Arizonu. 1853. ASV kara flotes (komadors Metjū Perijs) iebrūk Tokijas līcī, iznīcinot Japānas krasta apsardzi un piespiežot Japānu atvērt robežu amerikāņu tirgotājiem. 1861. ASV uzsāk karu pret dienvidu štatiem, neļaujot tiem izstāties no savienības. 1871. ASV kara flotes operācija Korejā, piespiežot to atvērt robežu amerikāņu tirgotājiem. 1882.10.06.-29.08. ASV spēku operācija Ēģiptē (Alexandria Expedition). 1885.11.04.-22.05. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Panamas operācija. 1888.19.-30.06. ASV spēku iebrukums Korejā, 1. Seulas operācija. 1889.30.-31.07. ASV spēki iebrūk un anektē Havaju salas. 1890.30.07. ASV spēku operācija Argentīnā. 1894.24.07.-1896.03.04. ASV spēku iebrukums Korejā - 2. Seulas operācija. 1894.06.07.-07.08. ASV spēku operācija Nikaragvā (Bluefields Expedition). 1895.08.03.-09.03. ASV spēku iebrukums Kolumbijā, Boca del Toro operācija. 1896.02.-04.05. ASV spēku operācija Nikaragvā (Corinto Expedition). 1898. ASV uzbrūk Spānijai, un rezultātā atņem tai Kubu (līdz 1902.), Puertoriko, Virdžīnu salas, Guamu un Filipīnas. 1899. ASV neatzina filipīniešu deklarāciju par suverēnas Filipīnu republikas dibināšanu, un īsa kara laikā Filipīnas tika anektētas. 1898.07.-08.02. ASV spēku operācija Nikaragvā (San Juan del Sur Expedition). 1899.24.-28.02. ASV spēku operācija Nikaragvā (Bluefields Expedition).

Atbildēt
5
3

24. jūlijs, 2013, 4:01

krievnacistam

Tagad parocies Čekas archīvos un uzskaiti Krievijas iekarojumus (un vēl esošās tās kolonijas).

23. jūlijs, 2013, 14:17

Vārds

zb tu ar saviem palagiem! pārkopēt no interneta visi prot, un komentāros to neviens nelasa!

23. jūlijs, 2013, 13:04

kā ar tiesiskumu

tikai nav skaidrs, kādas tiesības vispār ir ASV iebrukut svešā valstī ar saviem militāriem spēkiem? sīrija nav uzbrukusi ne ASV, ne tās sabiedrotajiem, ne ASV pilsoņiem. vai šie jautājumi ASV vadītājus nemaz nemulsina un viņi jopraojām uzkskata, ka viņi drīskst tā vienkārši iebrukt citā valstī, ja viņiem nepatiek tur notieksošais?

Atbildēt
7
0

23. jūlijs, 2013, 13:26

tiesiskums po

irākā arī ķīmiskos ieročus neatrada, bet nav dzirdēts, ka kāds būtu sodīts par uzbrukumu suverēnai valstij bez jelkāda iemesla un attaisnojuma.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!