Līdzīgi kā Latvijā, bēdīgāka aina paveras, vērtējot Lietuvas grants ceļu stāvokli, proti, tikai 12% Lietuvas grants ceļu stāvoklis tiek vērtēts kā labs. 32% šo ceļu ir apmierinoši, bet 53% – slikti. Pēc Radauska stāstītā, 18% Lietuvas grants ceļu pavasaros tiek noteikti būtiski satiksmes ierobežojumi, kas ļauj secināt, ka to tehniskais stāvoklis ir tikpat sliktā stāvoklī kā Latvijā, kur arī pavasara šķīdonī uz daudziem grants seguma autoceļiem tiek noteikti ierobežojumi, turklāt atsevišķi to posmi ir ļoti problemātiski izbraucami.
Vienlaikus Radausks stāsta – lai uzlabotu tieši grants ceļu kvalitāti un līdz ar to iespēju tos izmantot kvalitatīvai braukšanai jebkuros laika apstākļos, Lietuvas Autoceļu administrācija apstiprinājusi grants ceļu rekonstrukcijas programmu, kas paredz līdz 2020. gadam noasfaltēt 1000 kilometru grants ceļu, tādējādi būtiski atrisinot šo autoceļu caurbraucamību.
Atbilstoši likumdošanai Lietuvā 30% no visiem valsts budžeta līdzekļiem, kas paredzēti autoceļu uzturēšanai, tiek novirzīti reģionālajām pilsētām vai pašvaldībām, kuras, vienojoties ar Lietuvas Autoceļu administrāciju, īsteno reģionālo autoceļu uzturēšanas vai rekonstrukcijas projektus. Kopējos budžeta ieņēmumus, kas tiek novirzīti autoceļu uzturēšanai, veido daļa ieņēmumu akcīzes nodoklī par benzīnu un dīzeļdegvielu, kā arī energoproduktiem, kas ražoti no bioloģiskas izcelsmes produktiem vai satur to piedevas un ir paredzēti izmantošanai par motordegvielu. Tāpat šo finansējumu veido daļa akcīzes nodokļa ieņēmumu par sašķidrināto naftas gāzi. Ceļiem paredzēto finansējuma apjomu Lietuvā papildina arī nodoklis kravas automašīnām, ceļu lietošanas nodoklis, kā arī daļa līdzekļu, kuri iekasēti sodos par ātruma pārsniegšanu, kas fiksēti ar fotoradariem uz Lietuvas autoceļiem.
Atbilstoši Lietuvas Autoceļu administrācijas plāniem šogad Lietuvas autoceļiem paredzētais kopējais finansējums ir 519 miljoni eiro, tajā skaitā 91 miljonu eiro plānots saņemt kā Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu. Salīdzinot ar pagājušo gadu, šogad Lietuvai izdevies palielināt ceļu uzturēšanai pieejamo kopējo finansējumu par aptuveni 20 miljoniem eiro.
Jau kopš 2001. gada Lietuva aktīvi izmanto iespēju arī autoceļu uzturēšanai piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzekļus, un no 2001. līdz 2006. gadam šiem mērķiem Lietuva ir saņēmusi aptuveni 125 miljonus eiro. Būtiski ES fondu līdzfinansējums pieauga no 2007. līdz 2013. gadam, kad ES fondu atbalsts ceļu uzturēšanai un būvniecībai Lietuvā sasniedza 700 miljonus eiro. Lietuvas amatpersonas akcentē, ka plānošanas perioda sākumā pieejamā finansējuma apjoms bijis mazāks, taču palielinājumu izdevies iegūt tieši veiksmīgas ES fondu naudas apguves rezultātā. Atbilstoši Lietuvas Autoceļu administrācijas speciālistu stāstītajam Autoceļu avīzei pašreizējā plānošanas periodā, proti, 2014.–2020. gadā, Lietuvai pieejamais ES fondu atbalsts autoceļiem ir aptuveni 350 miljoni eiro, un amatpersonas ir optimistiski noskaņotas visu šo summu veiksmīgi apgūt noteiktajā termiņā – līdz 2020. gadam. Jau līdz pagājušā gada beigām no ES fondiem Lietuvas autoceļu uzturēšanai izmantoti aptuveni 90 miljoni eiro.
Kā lielākos autoceļu būvniecības projektus līdz 2020. gadam Radausks min starptautiskā autoceļa VIA Baltica Lietuvas posma pilnīgu rekonstrukciju, kas paredz arī četru joslu šosejas izbūvi no Kauņas līdz Polijas robežai, kā arī Panevēžas apvedceļa izbūvi. Lietuvas ceļu uzturētāji akcentē, ka šobrīd Polijā jau ir izbūvēta ātrgaitas šoseja no Varšavas līdz Lietuvas robežai, tāpēc Lietuvas mērķis ir līdz 2018. gadam ātrgaitas šoseju uzbūvēt no Kauņas līdz Mariampolei, bet līdz 2020. gadam plānots izveidot ātrgaitas šoseju no Mariampoles līdz Polijas robežai. Radausks norāda, ka šajā plānošanas posmā paredzēts arī rekonstruēt un paplašināt autoceļus Viļņa–Traķi un Viļņa–Nemenčine.
Ņemot vērā, ka ES fondu līdzfinansējums pēc pašreizējiem plāniem ir paredzēts līdz 2020. gadam, līdzīgi kā Latvijā, arī Lietuvā speciālisti šobrīd ir neziņā par nākotnē pieejamajiem līdzekļiem tieši autoceļu nozarei. Tāpēc Lietuvas atbildīgās iestādes patlaban aktīvi izvērtē citus iespējamos finansējuma veidus valsts ceļu tīkla uzturēšanai. Kā viens no variantiem tiek apsvērta iespēja veidot speciālo valsts budžeta fondu, kuram piesaistītu ES finansējumu. Fondu plānots izveidot astoņos gados, un finansējumu nedrīkstēs izmantot citiem mērķiem. Taču fonda līdzekļi nebūs kā līdzfinansējums, bet kā aizdevums, kurš noteiktā laikā būs jāatmaksā. Šai idejai esot arī valdības atbalsts. Kā vēl viens no risinājumiem tiek apsvērts ceļu tīkla finansēšanai Lietuvā piesaistīt privātās investīcijas.
Gorts