Lēmums par lietas sākšanu Igaunijā pieņemts, jo šogad veiktā izmeklēšanā par noteikumu cīņai pret naudas atmazgāšanu ievērošanu atklāti pierādījumi par iespējamiem pārkāpumiem.
Šajā atsevišķajā lietā izmeklētāji pārbaudīs, vai veiktās darbības veido nepieciešamos pārkāpuma elementus, vai tie ir pretlikumīgi, vai persona ir vainīga par pārkāpuma pasūtīšanu un citus aspektus, paziņoja Igaunijas finanšu sektora uzraugs Finanšu inspekcija.
Lietas rezultātā bankai var tikt noteikt sods.
Igaunijas finanšu uzraugi norāda, ka lietā par cīņas pret naudas atmazgāšanas noteikumu ievērošanu cieši sadarbojas ar atbildīgajām institūcijām Zviedrijā un citās Baltijas valstīs. Uzraudzības institūcijas koordinē savu rīcību un apmainās ar informāciju un novērtējumiem. Igaunijas finanšu uzraudzības iestāde uzsver, ka neveic kriminālizmeklēšanu un nav pilnvarota veikt kriminālizmeklēšanas.
Savukārt Igaunijas prokuratūra un centrālā kriminālpolicija jau jūlijā sākušas kriminālizmeklēšanu attiecībā uz Swedbank, lai noskaidrotu apstākļus saistībā ar naudas atmazgāšanu no 2011. līdz 2017.gadam, kā arī apzinātu nepatiesas informācijas sniegšanu Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei, vēsta Igaunijas laikraksts Postimees.
Avīzē teikts, ka, pēc pašlaik pieejamās informācijas, Igaunija varēja tikt izmantota kā tranzītvalsts naudas atmazgāšanas shēmā. Prokurore Sigrida Nurma norādījusi, ka prokuratūra izmeklēšanā izmanto starptautisko un vietējo sadarbību.
"Izmeklēšanas iestādes līdz šim ir strādājušas ar lielu datu apjomu, nosūtījušas tiesiskās palīdzības lūgumus citām valstīm, kā arī cieši sadarbojušās ar Finanšu inspekciju," sacījusi Nurma.
Vēl nevienam izmeklēšanā nav piemērots aizdomās turētā statuss, raksta Postimees.
Savukārt Zviedrijas finanšu uzraugs paziņojis, ka līdz šim atklātais liecina, ka varētu būt pamats noteikt sodu Swedbank, kas Zviedrijas likumos paredzēts kā naudassods līdz 10% no bankas gada ieņēmumiem, vēsta ziņu aģentūra Bloomberg.
Zviedrijas finanšu uzrauga paziņojumā teikts, ka atklātais sniedz "pietiekamu pamatojumu izvērtējumam, vai izmeklēšanas laikā atklātie trūkumi un nepilnības varētu novest pie soda vai arī izmeklēšana ir jānoslēdz citā veidā".
Zviedrijas banku grupa Swedbank otrdien uzsvēra, ka turpinās sadarboties ar finanšu uzraugiem visās pret banku sāktajās izmeklēšanās un ir gatava sniegt visu atbildīgajām institūcijām nepieciešamo informāciju.
Izmeklēšanas pret Swedbank sāktas arī citās valstīs, tostarp Latvijā un ASV.
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Jansone sacīja, ka Latvijas uzraugs laika periodā, kurā bija konstatēti trūkumi Swedbank kontroles sistēmās, ir veikusi attiecīgu pārbaudi un piemērojusi nopietnu sodu šai bankai, kamēr citās reģiona valstīs šādi sodi nav tikuši piemēroti.
"Šāds paziņojums nebija pārsteigums, FKTK cieši sadarbojas ar Zviedrijas, kā arī Baltijas valstu uzraugiem. Visos gadījumos, kad FKTK rīcībā nonāk jauni fakti vai informācija, kas var būt noderīga Zviedrijas vai Igaunijas uzraugiem, kuri sākuši pārbaudes saistībā ar Swedbank, FKTK atbilstoši rīkojas un, ja situācija to prasa, veic atbilstošus uzraudzības pasākumus," teica Jansone.
Viņa arī minēja, ka bankā darbs pie FKTK konstatēto trūkumu novēršanas, komisijas pārraudzībā, ir noticis atbilstoši panāktās vienošanās pasākumu plānam. "Banka savu apņemšanos labprātīgi ir pildījusi, un šobrīd varam teikt, ka visi uzdevumi ir paveikti. Turklāt vēl pirms šiem procesiem banka pati plānoja pārtraukt finanšu pakalpojumu sniegšanu augsta riska ārvalstu klientiem, mēs redzējām bankas izšķirīgu un ātru rīcību, atsakoties no šīs biznesa daļas," teica Jansone.
Tāpat FKTK pauda cerību, ka uzraugu individuālais darbs un ciešā sadarbība vainagosies ar vērtīgiem secinājumiem un atbilstošu uzraudzības iestāžu rīcību.
"Latvijā Swedbank strādā ikdienas režīmā un nekādu ietekmi uz bankas sadarbību ar klientiem šis paziņojums neatstāj," uzsvēra FKTK pārstāve.
Jau vēstīts, ka Zviedrijas sabiedriskā televīzija SVT gada sākumā ziņoja par aizdomām, ka starp Danske Bank un Swedbank Baltijas struktūrvienībām laikā no 2007. līdz 2015.gadam plašā apmērā un sistemātiski notikuši aizdomīgi pārskaitījumi, kuru kopējā summa sasniegusi vismaz 40 miljardus Zviedrijas kronu (3,7 miljardi eiro). Aptuveni 50 klientu skaitā bijušas ārzonas kompānijas un korporatīvie klienti, kas neveic reālu uzņēmējdarbību.
Martā Swedbank grupas uzraudzības padome atbrīvoja no amata bankas prezidenti Birgiti Bonnesenu, bet aprīlī atkāpās padomes priekšsēdētājs Larss Idemarks. Jūnijā amatu atstāja arī bankas padomes loceklis Prīts Perenss, kurš no 2008. līdz 2014.gadam vadīja Igaunijas Swedbank.
pievienota 5.-8.rindkopa
Taisnība
ļuļa
pensionāre