Lai arī Pekinas olimpiskās spēles būs pārliecinoši dārgākais sporta forums vēsturē, Ķīnai nenāksies par iespēju izrādīties pasaules priekšā maksāt ar ierakšanos parādos uz daudziem gadiem, kā, piemēram, Atēnām. Spēļu sarīkošanas uzticēšana cilvēkiem bagātākajai valstij izrādījies tālredzīgs lēmums, jo pašreizējos ekonomiskajos apstākļos Pekina ir viena no retajām, kas var atļauties vairāk nekā 40 miljardu USD tēriņus.
"Lielākā daļa no ieguldījumiem aiziet infrastruktūrai, un tas liek domāt, ka ilgtermiņā tie izrādīsies auglīgi Ķīnas ekonomikai," brokeru firmas CLSA ekonomists Endijs Rotmans aģentūrai Reuters norāda, ka olimpiādes sarīkošanai atvēlētā nauda nāks par labu visai pilsētai un tādējādi ar laiku atmaksāsies.
Balto ziloņu drauds
No 34 miljardiem dolāru, ko valsts valdība piešķīrusi "spalvu spodrināšanas" pasākumam, sporta būvju celšanai izlietota mazāk nekā ceturtā daļa. Pārējais novirzīts viesnīcām, ceļu uzlabošanai, bezvadu interneta pieslēgumvietām un citiem infrastruktūras objektiem. Analītiķi lēš, ka, ņemot vērā stadionu tuvumā esošo rūpnīcu slēgšanu un neierēķinātus izdevumus, spēles izmaksās ap 43 miljardiem dolāru. Ja salīdzina ar līdz šim dārgākajām spēlēm Atēnās 2004.gadā, tad pieaugums ir dramatisks. Grieķijas galvaspilsēta iztērēja ap 13 miljardiem dolāru un iedzīvojās parādos, kurus nāksies maksāt varbūt pat nākamajai paaudzei.
Ar ekonomiski strauji augošo Ķīnu tā nebūšot, jo šīs spēles pēc būtības tiek rīkotas no valsts līdzekļu pārpalikuma. "Ķīnas valdības finansiālais stāvoklis ir ļoti labs. Tā noteikti var atļauties iztērēt šo naudu," uzskata E.Rotmans. Ķīnas ienākumi no nodokļiem pēdējos pāris gadus pieauguši vidēji par 20—30% un tās iekšzemes kopprodukts ir gandrīz septiņi triljoni dolāru. Strauju izaugsmi piedzīvo ne tikai Pekina, bet arī citas pilsētas, kas drīzāk atgādina būvlaukumus. To apliecina statistika.
Pekinas vadītāji cer atkārtot Barselonas panākumu, kad kataloniešu pilsēta ar 1992.gada olimpisko spēļu palīdzību padarīja sevi par iekārojamu tūrisma galamērķi. Tādēļ ķīnieši apņēmās ne tikai sabūvēt halles un laukumus, bet arī atrast katram no tiem pielietojumu pēc pasākuma, ieskaitot centrālo stadionu Putna ligzda.
Ķīniešu sociālo zinātņu akadēmijas ekonomists Cao Dzjinhai par to nav tik pārliecināts. "Ķīnā nav augstākā līmeņa klubu vai pazīstamu līgu, kā NBA vai britu futbols, kas varētu īrēt šos stadionus un tos regulāri izmantot," sarunā ar Los Angeles Times ekonomists pieļauj, ka milzīgie stadionu kļūs par Pekinas "baltajiem ziloņiem" — pamestiem milzeņiem.
Pelnīs ar talismaniem
Pekinas spēļu rīkotāji ir pamatīgi atvēzējušies it visās jomās. Viņu ambīciju sarakstā ir ne tikai dārgākās un "visu laiku labākās" spēles, bet arī agrāk neredzēti daudz talismanu. Pekinā to būs pavisam pieci, kas vienlaikus iemieso piecus pamatelementus — jūru, mežu, uguni, zemi un debesis, kā arī četrus Ķīnas populārākos dzīvniekus — zivi Beibei, pandu Jingjing, Tibetas antilopi Yingying, bezdelīgu Nini — un olimpisko liesmu Huanhuan.
Lai arī kā ķīnieši necenstos skaidrot, ka talismanu skaitam ir jēga un to vārdu pirmā daļa kopā nozīmē: "Laipni lūdzam Pekinā", skaidrs, ka viens no apsvērumiem ir ekonomiskais. Jau grieķi Atēnās izlika divus talismanus, un skatītāji aizgūtnēm pirka pārīti. Ķīnieši noteikti vēlētos, lai katrs apmeklētājs nopērk piecu talismanu komplektu, kas noteikti nav lēts.
Atlantas pēdās
Tradicionāli vasaras olimpiskās spēles bijušas tik neizdevīgs bizness, ka tām vajadzētu kļūt par visu pilsētu biedu. No pēdējām 11 olimpiādēm tikai vienas — 1996.gadā Atlantā (ASV) — izrādījušās ienesīgas, liecina investīciju bankas Morgan Stanley aplēses. Piemēram, 1976.gada Monreālas spēļu rīkotāji savu parādu beidza atmaksāt tikai pirms diviem gadiem, vēsta aģentūra AP.
Neprognozējamo izdevumu ailītē vislielākais skaitlis varētu parādīties iepretim vārdiem: gaisa attīrīšana. Lai spēļu laikā sportistiem un skatītājiem nebūtu jāsmok dūmos kā metropoles iedzīvotājiem ikdienā, varas iestādes slēdza simtiem rūpnīcu un neļaus izbraukt uz ceļiem pusei Pekinas automašīnu. Tas neapšaubāmi iedragās pilsētas ekonomiku, un zaudējumus ir gandrīz neiespējami prognozēt.
"Pekina aizvien vairāk baidās, ka ierobežojumu dēļ ekonomiskais pieaugums palēnināsies līdz tādam līmenim, ka vairs nebūs iespējams radīt jaunas darbavietas, lai veicinātu dzīves līmeņa strauju pieaugumu," laikrakstam Los Angeles Times saka Ķīnas lietu speciālists Donalds Strasheims no Roth Capital Partners.
Tomēr, pat ja tēriņi pieaugs vēl par kādiem desmit miljardiem, pasaules ceturtā lielākā ekonomika Ķīna, visticamāk, klusējot "norīs" šos zaudējumus, lai lepni parādītu pasaulei, ka spēj ar prieku pavilkt vezumu, kas citas pilsētas varētu nogāzt no kājām.