Cīņas Maravi turpinās jau sesto nedēļu. Apšaudēs starp armiju un kaujiniekiem un gaisa spēku uzlidojumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 350 cilvēku, bet simtiem ēku pārvērtušās drupās. Bailēs par savu un tuvinieku drošību pilsētu un tuvējos rajonus pametuši gandrīz 350 tūkstoši cilvēku, izraisot humanitāro krīzi, ar ko centrālā valdība nespēj tikt galā.
Karadarbība Maravi izcēlās 23. maijā, kad aptuveni 500 islāmistu kaujinieku ieņēma valdības ēkas un aizdedzināja skolas un baznīcas. Viņi pamatīgi pārsteidza valdības spēkus, kuri ne tikai nespēja novērst pilsētas ieņemšanu, bet joprojām nav atkarojuši Maravi, neraugoties uz dzīvā spēka un bruņojuma ievērojamo pārsvaru.
80% no simts miljoniem Filipīnu iedzīvotāju ir katoļi, bet tikai nedaudz vairāk par 5% ir musulmaņi. Liela daļa no viņiem mīt uz Mindanao salas, kur atrodas arī Maravi pilsēta. Tur gadu desmitiem dažādi musulmaņu bruņotie grupējumi ir karojuši pret valdības spēkiem. Prezidenta Dutertes priekštecis Beninjo Akvino ar vairākiem grupējumiem mēģināja runāt, lai panāktu mieru. Savukārt Duterte, kurš kopš stāšanās amatā pērn ir izvērsis asiņainu karu pret narkokarteļiem, nav izrādījis vēlmi turpināt miera procesu.
Zināmākais no Filipīnu islāmistu grupējumiem ir Abu Sayyaf, kas ir sarīkojis vairākus asiņainus terora aktus. Grupējuma finansējuma avots ir pirātisms – Abu Sayyaf kaujinieki Mindanao jūrā regulāri nolaupa tirdzniecības kuģus un pieprasa to īpašniekiem ievērojamas izpirkuma summas.
Abu Sayyaf vadonis ir Isnilons Hapilons, kurš ir ievietots ASV Federālā izmeklēšanas biroja meklētāko teroristu sarakstā un par kura notveršanu Savienotās Valstis ir izsludinājušas piecu miljonu dolāru (4,4 miljoni eiro) lielu atlīdzību. Pērn IV līderis Abu Bakrs el Bagdadi viņu pasludināja par Dienvidaustrumāzijas "emīru".
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena otrdienas, 27.jūnija, numurā!