Vides aizstāvji uzskata, ka valstij būtu nepieciešams straujāk attīstīt atjaunojamo energoresursu izmantošanu un apturēt aktīvās AES.
Virkne strīdu
Ceturtdien aprit desmit gadu, kopš zemestrīce un tās izraisītais cunami radīja smagus bojājumus Japānas Fukušimas prefektūrā esošajā AES un izraisīja kopš 1986. gada Černobiļas avārijas lielāko ar kodolenerģiju saistīto katastrofu. Bojājumi tika konstatēta savlaicīgi, un, lai gan cunami un zemestrīce nonāvēja vairāk nekā divus tūkstošus cilvēku, nav konstatēti nāves gadījumi, kas būtu saistīti ar radiāciju. Iepriekš publicētie aprēķini liecina, ka nepilni divi tūkstoši cilvēku varētu būt pakļauti lielākam radiācijas izraisītu slimību riskam, tomēr šonedēļ ANO ziņojumā teikts, ka šāda iespēja ir "mazticama". Tolaik tika evakuēti 150 tūkstoši cilvēku.
Pēc negadījuma uz laiku tika apturēta visu 54 Japānā esošo AES darbība, un tika sākta apjomīga katastrofas izmeklēšana, kas atklāja, ka par reaktoru atbildīgā kompānija TEPCO jau iepriekš bija zinājusi par riskiem, ko var izraisīt zemestrīces un cunami, taču taupīšanas nolūkā tos ignorēja. Eksperti tolaik secināja, ka katastrofa, kas padarīja daļu no Fukušimas prefektūras neapdzīvojamu desmitgadēm ilgi, bija novēršama.
The Washington Post raksta, ka valdība ir paudusi optimistisku cerību, ka tuvāko divdesmit trīsdesmit gadu laikā katastrofas postījumi tiks novērsti un AES apkārtni atkal varēs apdzīvot cilvēki. Tomēr eksperti ir pauduši skepsi par šo plānu. Būtiskas bažas dažādām vides aizsardzības organizācijām, kā arī zvejas nozarei aizvadītajos gados ir radījis valdības plāns izgāzt kodolu dzesēšanai izmantotos 1,2 miljonus tonnu ūdens Klusajā okeānā. Starptautiskais sašutums plānus ir aizkavējis, bet, kā, sestdien apciemojot reģionu, norādīja premjerministrs Josihide Suga: "Mēs nevaram atlikt mūsu lēmumu bezgalīgi."
AES īpašnieki TEPCO norāda, ka ūdens tiek attīrīts no teju visiem radioaktīvajiem elementiem, izņemot ūdeņraža izotopu tritiju. Okeanogrāfs Kens Buselers sarunā ar Al Jazeera norādījis, ka tritijs ir "viens no vismazāk kaitīgajiem" radioaktīvajiem izotopiem un šādu ūdeni ik gadu okeānā izgāž simtiem reaktoru. "Pirms tiek pieņemts lēmums, ko ar to darīt, svarīgākais jautājums ir, kas vēl ir šajās tvertnēs," komentējis eksperts, paužot bažas, ka reaktoros esošo ūdeni varētu neizdoties attīrīt. Zvejniecības pārstāvji arī nosoda plānu. "Mēs pilnībā iebilstam pret piesārņotā ūdens izgāšanu okeānā," The Guardian sacījis Fukušimas zvejnieku kooperatīva pārstāvis Tecu Nodzaki.
Atjaunojamie resursi
Noplūde būtiski ir iedragājusi sabiedrības uzticību, un, kā pērn vēstīja sabiedriskais medijs NHK, tikai 3% japāņu uzskatīja, ka vajadzētu turpināt paplašināt AES programmu, 50% vēlējās samazināt valsts paļaušanos uz šo enerģijas veidu, bet vēl 17% paziņoja, ka vēlas pilnībā atteikties no atomenerģijas. Savukārt valsts enerģētikas plāni, ko plaši kritizē vides aizstāvju grupas, paredz lielāku paļaušanos uz šo enerģijas veidu. "Viņi uzskata, ka var apsaimniekot radioaktīvos atkritumus 10 000 gadu. Viņiem ir tehnoloģija tam, bet viņi nevar pa nakti baterijā uzglabāt saules starus?" ironizēja ar enerģētiku saistītā izdevuma Nuke Info Tokyo redaktore Keitlīna Stronela, norādot, ka atjaunojamo energoresursu cenu kritums tos ir padarījis par izdevīgāko enerģijas avotu nākotnē. Tam daļēji piekrīt arī Japānas valdība. "Atjaunojamā enerģija tiks izmantota pēc iespējas plašāk," pagājušajā nedēļā izdevumam The Japan Times sacīja premjers Suga. Neuzticība un strīdi, kas ir noveduši pie tiesu darbiem starp kodolenerģijas pretiniekiem un valdību par atomreaktoru darbības atjaunināšanu, ir iegrūduši valsti strupceļā, un pašlaik AES saražo tikai 7% nepieciešamās enerģijas pretēji valdības iecerētajiem 20%.
Līdzīgas viedokļu sadursmes notiek arī citviet – arvien vairāk valstīm uzņemot kursu, kas paredz atteikšanos no oglēm un naftas, daudzi uzskata, ka atomenerģija ir nepieciešama. Trīsdesmit divās pasaules valstī ir 440 atomreaktoru, un tiek būvēts vēl ap piecdesmit. 2019. gadā tie saražoja 10% no visa pasaules energopatēriņa.