Pēc 94% procentu biļetenu saskaitīšanas konstatēts, ka Fernandess saņēmis 48% balsu, bet viņa galvenais sāncensis, pašreizējais prezidents Maurisio Makrī - 40,5% balsu.
Prezidenta vēlēšanās bija pavisam seši kandidāti.
Vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 80% balsstiesīgo.
Lai izvairītos no nepieciešamības rīkot otro kārtu, visvairāk balsu ieguvušajam kandidātam jāsaņem vismaz 45% balsu vai arī ne mazāk kā 40% balsu, ja nākamais kandidāts atpaliek par vairāk nekā 10 procentpunktiem.
Uzvaras runā saviem atbalstītājiem Fernandess solīja "jaunu loģiku" un "jaunu kārtību", lai "veidotu jaunu Argentīnu, kurā būtu vairāk vienlīdzības un vairāk solidaritātes".
Pēdējā gada laikā, Argentīnas ekonomikai nonākot lejupslīdē, Makrī popularitāte ir strauji kritusies.
Nabadzības līmenis ir 35%, gada inflācija septembrī sasniedza gandrīz 38%, kamēr peso kurss kopš 2018.gada janvāra krities par 70%.
Pagājušā gada valūtas krīzes dēļ Makrī bija spiests vērsties pie Starptautiskā valūtas fonda (SVF), lai saņemtu 57 miljardus ASV dolāru aizņēmumu. Taupības pasākumi, kas tika īstenoti pēc SVF prasībām, būtiski kaitēja Makrī popularitātei.
Makrī Argentīnas tautsaimniecības nedienās vaino iepriekšējo peronistu administrāciju, kuru laikā no 2007. līdz 2015.gadam vadīja Kristīna Kirhnere, bet no 2003. līdz 2007.gadam tagad jau mirušais viņas dzīvesbiedrs Nestors Kirhners.
Fernandesa administrācijā Kirhnere būs viceprezidente.
jautājums
Italy
Deutschland