Ebrards, kurš ieņems ārlietu ministra amatu tiklīdz prezidenta zvērestu 1.decembrī nodos jaunievēlētais valsts galva Andress Manuels Lopess Obradors, sacīja, ka pirmdien apspriedis Kanādas pieredzi marihuānas legalizācijā ar šīs valsts ārlietu ministri Kristiju Frīlandi.
Jautāts, vai Meksika varētu sekot Kanādas piemēram, Ebrards žurnālistiem sacīja: "Protams, katrā ziņā."
"Mēs domājam, ka tā ir ļoti interesanta iespēja Meksikai īstermiņā. Mēs domājam, ka ir divas iespējas: Kanādas modelis vai Urugvajas modelis," sacīja topošais ārlietu ministrs.
Ebrards norādīja, ka, viņaprāt, nav gudri saglabāt likumu, kas aizliedz marihuānas audzēšanu un glabāšanu, par ko Meksikā ieslodzīti 9000 cilvēku.
Viņš sacīja, ka tiek iztērēts daudz naudas policijas kontrolei, tiek nodarītas ciešanas daudziem cilvēkiem un tam nav nekādas jēgas, aizliegums nedarbojas un marihuāna tāpat ir pieejama.
Kanādā no 17.oktobra atļauta marihuānas audzēšana un lietošana izklaides mērķiem. Līdz ar to Kanāda kļuvusi par pirmo "lielā septītnieka" (G7) valsti, kur atļauta šīs narkotikas brīva lietošana, un otro valsti pēc Urugvajas ar legālu valsts mēroga marihuānas tirgu.
Urugvaja legalizēja marihuānu izklaides mērķiem 2013.gadā.
Meksika gadiem ilgi bijusi galvenā marihuānas un citu nelegālo narkotiku piegādātāja ASV tirgum. Narkobiznesu pārvalda ietekmīgi narkokarteļi, kas cīnās par ietekmi savā starpā.
Kopš 2006.gada, kad Meksikas valdība iesaistīja armiju cīņā pret narkokarteļiem, nogalināti vairāk nekā 200 000 cilvēku, tostarp 28 702 pagājušajā gadā.
Vēl 37 000 cilvēku tiek uzskatīti par bezvēsts pazudušiem.
tumsonība
TrollisJT