"Armēnijas bruņoto spēku vienības pēc pamiera atgriežas Armēnijā, šis process ir tuvu noslēgumam un tiks pabeigts septembrī," otrdien ziņu aģentūrai "Armenpress" apliecināja Armēnijas Drošības padomes sekretārs Armens Grigorjans.
Tomēr vietējie Kalnu Karabahas armēņu bruņotie spēki "tur paliks", viņš piebilda.
Kalnu Karabahā izvietotie Krievijas miera uzturētāji "garantēs" reģiona armēņu iedzīvotāju drošību, sacīja Grigorjans.
Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs vēl piektdien sūdzējās, ka Armēnijas spēku atvilkšana notiek pārāk gausi.
Armēnijas un Azerbaidžānas ārlietu ministri šajā nedēļas nogalē tikās Gruzijas galvaspilsētā Tbilisi. Tā bija ministru pirmā tikšanās kopš 2020.gada rudens kara.
Krievijai februārī uzsākot pilna mēroga karu pret Ukrainu, Maskava zaudējusi savu statusu kā galvenā Armēnijas un Azerbaidžānas konflikta vidutāja.
Alijevs ar Armēnijas premjerministru Nikolu Pašinjanu Briselē aprīlī un maijā tikās sarunās, kurās kā vidutāja bija Eiropas Savienība.
Kā sacīja Eiropadomes prezidents Šarls Mišels, līderu nākamā tikšanās plānota jūlijā vai augustā.
2020.gada septembrī Armēnijas un Azerbaidžānas starpā uzliesmoja karadarbība par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahas strīdus reģionu, kurā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Karadarbība ilga sešas nedēļas un beidzās 2020.gada 9.novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu Kalnu Karabahas konfliktā, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90.gadiem atradās armēņu kontrolē.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolēja Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju.