Azerbaidžāna ir sekmīgi pabīdījusi robežu dziļāk konflikta reģionā, atzinis starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas līderis Arajiks Harutjunjans.
Arī Armēnijas armija apstiprinājusi, ka Azerbaidžānas spēkiem izdevies iegūt kontroli pār vairākiem apvidiem. Šī ir pirmā reize, kad Erevāna atzinusi sava pretinieka panākumus šajā konfliktā.
Savukārt Azerbaidžānas prezidents Ilhams Alijevs tviterī pavēstījis, ka armija sagrābusi savā kontrolē astoņus ciematus.
Baku pavēstījusi, ka Azerbaidžānas armija tagad kontrolē 45 vietas Kalnu Karabahā, ko Armēnijas armija sākotnēji noliedza.
Kalnu Karabahas varasiestādes ziņo, ka kopš kauju sākšanās 27.septembrī bojāgājušo civiliedzīvotāju skaits pieaudzis līdz 31, bet kritušo karavīru skaits sasniedzis 525.
Azerbaidžāna neatklāj, cik karavīri krituši tās pusē, bet paziņojusi, ka bojā gājuši 43 civiliedzīvotāji.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.