Eiropas un Ziemeļamerikas biškopjiem jau vairākus gadus lielas raizes sagādā masveida bišu izmiršana, kuras cēloni tā īsti nav izdevies noskaidrot. Pētnieki izteikuši dažādus minējumus, piemēram, par pesticīdu kaitīgo iedarbību uz bitēm un parazītu ieperināšanos bišu organismā. Saskaņā ar citu versiju bišu izmiršana saistīta ar mobilo sakaru attīstību, jo elektromagnētiskais starojums negatīvi ietekmē bišu navigācijas spējas, tādēļ tās nevar atrast ceļu uz stropu.
Francijas Nacionālā lauksaimniecības pētījumu institūta zinātnieki, kuru pētījums publicēts žurnālā Biology Letters, izteikuši pieņēmumu, ka patiesībā bišu izmiršana ir saistīta ar lauksaimniecības vienveidību. Ja agrāk bites varēja baroties no dažādiem augiem, tad pašlaik arvien vairāk lielās platībās tiek audzēta tikai viena kultūra, piemēram, rapsis. Tas negatīvi ietekmē bišu imūnsistēmu.
«Mēs atklājām, ka bitēm, kas pārtiek no piecu dažādu veidu ziedputekšņiem, ir augstāks glikozes oksidāzes līmenis, salīdzinot ar tām bitēm, kas pārtiek no viena veida ziedputekšņiem, pat ja šim vienam veidam ir augstāks proteīna saturs,» raidsabiedrībai BBC stāsta pētījums autors Sedriks Alo. Glikozes oksidāze bitēm nepieciešama, lai atvairītu mikrobu uzbrukumus.
Britu biškopji atzinuši, ka lauksaimniecības vienveidības dēļ mūsdienās bitēm piemērotāki apstākļi ir nevis lauku rajonos, bet pilsētu dārzos un parkos, kur ir lielāka augu daudzveidība. Lai cīnītos pret augu valsts vienveidību, Francijas valdība šonedēļ paziņoja, ka autoceļu malās tiks izsētas dažādu puķu sēklas. Eksperimenta mērķis ir nodrošināt bitēm daudzveidīgāku pārtiku. Ja eksepriments izdosies, šo programmu varētu paplašināt uz visu Francijas autoceļu tīklu, informē AFP.