Čehoslovākijas kompartijas līderis Aleksandrs Dubčeks togad bija pavēris ceļu "Prāgas pavasarim", mēģinot reformēt komunistisko sistēmu un atbalstot alkas pēc brīvības. Tas nebija pa prātam Maskavai, kura baidījās zaudēt ietekmi Austrumeiropā. Salna pavasarī
"Prāgas pavasaris" tika nežēlīgi apspiests, padomju karaspēka iebrukums nonāvēja vairāk nekā 100 cilvēku, vēl 500 tika ievainoti. A.Dubčeks drīz vien tika padzīts no amata; čehi un slovāki vēl vairāk nekā 20 gadu bija spiesti "izbaudīt" dzīvi sociālistiskās sistēmas apstākļos. Komunistiskais režīms sabruka tikai pēc 1989.gada "samta revolūcijas".
Čehija un Slovākija mūsdienās ir demokrātiskas valstis, kas pievienojušās NATO un Eiropas Savienībai. Lai gan viņiem nav pamata raizēties par savu drošību, čehi un slovāki ar bažām vēro Maskavas centienus atjaunot ietekmi Austrumeiropā. Krievija izteikusi nepārprotamus draudus Čehijai, kas piekritusi izvietot savā teritorijā ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas objektus. Tomēr ne visiem čehiem šķiet, ka Krievija ir nesamierināms ienaidnieks. Čehijas un Slovākijas uzņēmumi labprāt attīsta ekonomisko sadarbību ar Krieviju, kura nodrošina labu peļņu. Pat čehu hokeja zvaigzne Jaromirs Jāgrs, kura krekliņu rotā skaitlis "68", izvēlējies pelnīt naudu Krievijas hokeja klubā.
Vēsture atkārtojas
1968.gada notikumu gadadiena tiek pieminēta laikā, kad visas pasaules uzmanība ir pievērsta karadarbībai Gruzijā. Daudzi politiķi saskata tiešu saistību starp padomju agresiju Čehoslovākijā un Krievijas agresiju Gruzijā. "Krievijas tanki Gruzijas pilsētu ielās ir atgādinājums mums, kas pieredzēja 1968.gada iebrukumu," secina Čehijas valdības vadītājs Mireks Topolāneks. Čehi raizējas, ka Maskava mēģina atjaunot savu ietekmes zonu Austrumeiropā.
Viņiem piekrīt krievu disidente Natālija Gorbaņevska, kura 1968.gada augustā bija viena no dažiem drosminiekiem, kas Sarkanajā laukumā Maskavā uzdrošinājās protestēt pret iebrukumu Čehoslovākijā. "Toreiz tā bija totalitārā, komunistiskā un impēriskā PSRS. Tagad to dara ļaudis, kas vēlas Krievijas atgriešanos iepriekšējā statusā. Ne tikai impērijas, bet arī totalitārā režīma statusā," laikrakstam The Moscow Times stāsta N.Gorbaņevska. M.Topolāneks uzskata, ka Krievijas kaimiņiem "vienīgā aizsardzība pret Maskavas imperiālismu ir savienība ar Rietumiem. Tā ir galvenā 1968.gada augusta mācība".