Zinātnes un tehnoloģiju ministrs Ans Bjonmans žurnālistiem pavēstīja, ka raķete "Naro-I", domājams, uzsprāgusi lidojuma 137.sekundē, tajā pat brīdī, kad kontroles dienests ar to pazaudēja kontaktus.
""Naro-I" eksplodējusi lidojuma laikā," sacīja Ans, piebilstot, ka dienvidkorejiešu un krievu inženieri cenšas noteikt katastrofas iemeslu. "Uz "Naro-I" augšgala uzstādītā kamera fiksēja spožu uzliesmojumu."
Dienvidkoreja cenšas pievienoties ekskluzīvajam pašlaik deviņu valstu lielajam klubam, kas nogādājušas orbītā satelītus, izmantojot pašu radītas raķetes.
Pirmais mēģinājums nogādāt kosmosā satelītu notika pagājušā gada augustā, taču tas beidzās ar neveiksmi, kad raķetes "Naro-1" priekšgals neatvērās pietiekoši, lai izlaistu satelītu.
Skatītāji, vicinot valsts karogus un lēkājot no prieka, noraudzījās, kā raķete startē no Naro kosmosa centra valsts dienvidu piekrastē. Taču 137 sekundes vēlāk, kad raķete atradās 70 kilometru augstumā, inženieri ar to zaudēja kontaktus.
Zinātniskajam satelītam no raķetes bija jāatdalās 302 kilometru augstumā un deviņas minūtes pēc pacelšanās jāizloka saules bateriju paneļi.
"Es nevaru teikt pilnīgi droši, taču šķiet, ka bijusi problēma ar raķetes pirmo pakāpi," telekanālam YTN pavēstīja Seulas Konkukas universitātes kosmosa eksperts Lī Dževū. "Bija redzams, ka degšana nebija perfekta."
Dati liecina, ka sākumā raķete lidojusi normāli, un tiks izveidota kopīga Dienvidkorejas-Krievijas komisija, kas izmeklēs avārijas cēloņus.
Raķetes pirmā pakāpe bija izgatavota Krievijā, bet otro pakāpi un pašu satelītu radīja dienvidkorejiešu zinātnieki.
Neskatoties uz to, ka Dienvidkoreja ir viena no pasaules vadošajām ekonomikām, tā kosmosa iekarošanas sacensībā iesaistījās relatīvi vēlu. Tā iepriekš kosmosā nosūtījusi desmit satelītus, izmantojot citu valstu raķetes.