Tas ir jauns trieciens Ķīnas dzelzceļa industrijai pēc tam, kad Valsts padome (valdība) trešdien paziņoja, ka Ķīna ir apturējusi visus jaunos dzelzceļa būvniecības projektus pēc 23.jūlijā notikušās divu ātrvilcienu sadursmes, kurā gāja bojā 40 cilvēki un kas radīja bažas par Ķīnas jaunā ātrvilcienu tīkla drošību.
Valstij piederošā vilcienu būves kompānija norādīja, ka vilcienu atsaukšana ļaus izanalizēt problēmas, kas radušās jaunajā ātrvilcienu līnijā, kas savu darbu uzsāka tikai 30.jūnijā. Problēmu analīze ļaus nodrošināt ātrvilcienu pakalpojumu kvalitāti un drošību nākotnē, teikts kompānijas paziņojumā Šanhajas biržai, kuru pieņēmusi arī Ķīnas Dzelzceļa ministrija.
Ātrvilcienu atsaukšana ietekmēs ceturto daļu pakalpojumu, ko sniedz jaunā līnija, kas jau kopš atklāšanas ir cietusi no vilcienu reisu atcelšanas un elektroenerģijas pārrāvumiem.
Viens no Ķīnas galvenajiem politiskajiem mērķiem ir pasaulē lielākā ātrvilcienu tīkla attīstīšana, tomēr 23.jūlijā notikusī katastrofa ir radījusi šaubas par Ķīnas dzelzceļa transporta drošību.
Sadursme, kas upuru skaita ziņā ir lielākā dzelzceļa avārija Ķīnā kopš 2008.gada un lielākā avārija Ķīnas ātrvilcienu satiksmē, notika 23.jūlijā uz dzelzceļa viadukta netālu no Veņdžovas pilsētas Ķīnas austrumu provincē Džedzjanā, aptuveni 1400 kilometru uz dienvidiem no valsts galvaspilsētas Pekinas.
Viens no vilcieniem apstājās, kad tam zibens spēriena dēļ pārtrūka elektroapgāde, un tajā ietriecās otrs vilciens, kas brauca aiz tā. Četri vagoni nogāzās no viadukta, bet divi noskrēja no sliedēm.
Dzelzceļa amatpersonas vaino katastrofā semafora konstrukcijas nepilnības, jo signalizācijas sistēma pēc zibens spēriena nenomainīja zaļo signālgaismu uz sarkano.
Šī katastrofa izprovocēja kritikas vilni pret Dzelzceļa ministriju un apgalvojumus, ka valdība centienos attīstīt ekonomiku pievērsusi pārāk mazu uzmanību drošībai. Kritikā iesaistījās pat oficiālie mediji, un Komunistiskās partijas oficiozs People's Daily rakstīja, ka valstij nav vajadzīgs "asinīm piemircis iekšzemes kopprodukts".
Dzelzceļa ministrija ceturtdien paziņoja, ka vilcienu maksimālais ātrums 250 kilometri stundā tiks samazināts uz 200 kilometriem stundā, attiecīgi samazinot arī biļešu cenas.
Ķīnas ātrvilcienu satiksmes tīkls ir lielākais pasaulē. 2010.gada beigās tā līniju kopējais garums sasniedza 8358 kilometrus, bet ir plānots, ka 2012.gadā tas pārsniegs 13 000 kilometrus un 2020.gadā - 16 000 kilometrus. 30.jūnijā sāka kursēt ātrvilcieni, kas savieno galvaspilsētu Pekinu un valsts lielāko pilsētu Šanhaju. Līnija, kuras izbūve izmaksāja 33 miljardus ASV dolārus (16 miljardi latu), atklāta, lai atvieglotu valsts pārslogoto transporta sistēmu. 1318 kilometru garajā līnijā kursēs 90 vilcienu pāri. Ātrākais brauciens ilgs nepilnas piecas stundas, kas ir apmēram puse no pašreizējā brauciena laika, bet lēnākais - nepilnas astoņas stundas.