Pilsēta, kas savulaik bijusi ceturtā lielākā ASV un valsts auto industrijas galvenais cents, tagad kļuvusi par urbānā pagrimuma piemēru. Tās iedzīvotāju skaits sarucis no 1,8 miljoniem 1950.gadā līdz 685 000 šobrīd, kamēr noziedzība, ļaužu aizplūšana uz priekšpilsētām un auto ražošanas vārguļošana, dramatiski samazinājis pilsētas ienākumus.
"Detroitas pilsoņiem nepieciešams skaidrs ceļš, kā iziet no arvien sliktāko pakalpojumu cikla, un viņi to pelnījuši," vēstulē, kas pievienota tiesā iesniegtajam pieteikumam, uzsvēris Mičiganas pavalsts gubernators Riks Snaiders. Viņš piebildis, ka vienīgais veids, kā stabilizēt pilsētas situāciju, ir lūgt tiesisko aizsardzību pret bankrotu.
Detroita daļēji pārtrauca savus maksājumus 18,5 miljardus lielā parāda apkalpošanai jau pagājušajā mēnesī, un Snaiders jūlija sākumā nozīmēja bankrota lietās pieredzējušu administratoru, pilsētas finanšu pārstrukturēšanai.
Gubernators paudis cerību, ka tiesiskās aizsardzības pieteikums "ļoti lielā mērā" palīdzēs glābt Detroitu no bankrota, taču piebildis, ka pienācis laiks "atzīt faktu - pilsēta nevar (..) atmaksāt savus parādus".
Snaiders uzskaitījis virkni problēmu, kas liecina, ka pilsēta nespēj pildīt arī savus pienākumus pret tās iedzīvotājiem. Slepkavību skaits sasniedzis augstāko līmeni pēdējo 40 gadu laikā, un jau divas desmitgades Detroita ir bīstamāko ASV pilsētu sarakstā. Ļaudīm vidēji nākas gaidīt 58 minūtes, kamēr policija reaģē uz viņu zvaniem, kamēr vidēji valstī šis laiks ir 11 minūtes.
Trūkstot līdzekļiem, kas nepieciešami uzturēšanai un remontiem, šobrīd lietojama ir tikai trešdaļa no pilsētas ātrās palīdzības mašīnām. Sliktā stāvoklī ir arī policijas un ugunsdzēsēju spēkrati. Pilsētas teritorijā atrodas 78 000 pamestu ēku, bet 40% no ielu apgaismošanas laternām nedarbojas.
Pilsētas nodokļu likmes sasniegušas likumos atļautos griestus, taču pat ja Detroita varētu nodokļus celt vēl augstākus, pilsētnieki nevarētu atļauties tos maksāt, atzīst Snaiders.