Dombrovskis aģentūrai LETA norādīja, ka Kariņa iniciatīva vērtējama atzinīgi, jo paredz stingrākus noteikumus cīņai ar naudas atmazgāšanu, uzlabojot naudas pārvedumu izsekojamību ES.
"Uzņēmumu faktiskie īpašnieki būs jāreģistrē ES dalībvalstu centrālajos reģistros un šī informācija no 28 ES dalībvalstīm būs pieejama tiesībsargājošajām iestādēm - policijai, prokuratūrai, tiesai, kā arī finanšu izlūkošanas dienestiem, kuri pārbauda aizdomīgus un neparastus darījumus," pauda viceprezidents, piebilstot, ka dalībvalstīm divos gados jāpiemēro šī direktīva savos tiesību aktos.
LETA jau vēstīja, ka EP deputāti galīgajā lasījumā atbalstījuši EP deputāta Kariņa virzīto likumprojektu, kas ieviesīs jaunus noteikumus cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī paredz vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi ES.
Likumprojekts tiesībsargājošajām iestādēm dos jaunu instrumentu efektīvai cīņai pret naudas atmazgāšanu, kā arī nodokļu krāpšanās shēmām. Neskatoties uz sākotnējo Eiropas institūciju un atsevišķu dalībvalstu pretestību, ir izdevies panākt atbalstu vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidošanai ES. Paredzēts, ka tajā būs pieejama informācija par uzņēmumu, tostarp ofšoru, īpašniekiem un patiesā labuma guvējiem.
"Sekmīgi noslēdzies divu gadu darbs pie likuma, un tas ir prasījis lielu neatlaidību. Tomēr - kas lēni nāk, tas labi nāk," uzskata Kariņš, norādot, ka EP ir izdevies panākt, ka likumā ir iestrādāta prasība par vienota patiesā labuma guvēju reģistra izveidi ES.
"Tas būs spēcīgs ierocis, kas neļaus kriminālajām aprindām slēpties aiz ofšoru anonimitātes," pēc likumprojekta apstiprināšanas norādīja Kariņš.