Tomēr Satiksmes ministrija (SM) EK piedāvājumu vērtē skeptiski un norāda, ka tādējādi tiek samazināta Latvijai pieejamā daļa Kohēzijas fondā un arī iespēja ietekmēt naudas izlietojumu.
Vienotā Eiropas transporta tīkla (Trans- European Transport Network - TEN-T) realizācijas pirmajā kārtā kā prioritātes ir nosaukti desmit transporta koridori jeb pamattīkls, kas būtu jāpabeidz līdz 2030. gadam. Baltijas-Adrijas koridorā iekļaujas arī dzelzceļa līnija Rail Baltica. Līdzfinansējumu pamattīklam plānots piesaistīt no jaunās programmas Savienojot Eiropu (Connecting Europe Facility - CEF), ko EK prezentēja šī gada jūnijā. EK piedāvājumā 2014.-2020. gadam paredzēts, ka CEF budžets ir 50 miljardi eiro, no tiem 31,7 mljrd. eiro paredzēti transporta pamattīklam, 9,1 mljrd. - enerģētikas infrastruktūrai, 9,2 mljrd. - platjoslas interneta attīstībai.
No transporta pamattīklam paredzētās summas 10 miljardi ir rezervēti no Kohēzijas fonda, uz tiem var pretendēt pēc 2004. gada ES uzņemtās valstis, arī Latvija, šo finansējumu izmantojot tikai TEN-T projektiem. Latvija varētu pretendēt arī uz finansējumu no pārējās naudas. Plānots, ka visu kohēzijas valstu projekti varēs pretendēt uz līdzfinansējumu līdz pat 85%, savukārt vecajās dalībvalstīs līdzfinansējums no CEF nepārsniegts 20%, skaidro EK pārstāvniecības Latvijā preses dienesta vadītāja Sanita Jemberga.
SM Tranzīta politikas departamenta vadītājs Andris Maldups saka, ka Latvija pret šādu piedāvājumu iebilst, jo šie desmit miljardi tiek izņemti no Kohēzijas fonda. «Paņem naudu no Kohēzijas, ieliek CEF un dod valstīm ar tādu pašu intensitāti kā iepriekš, ar tiem pašiem nosacījumiem, taču tagad lēmumus par naudas izmantošanu pieņemsim nevis mēs, bet gan EK,» skaidro A. Maldups. Viņš stāsta, ka pret piedāvāto instrumentu iebilst visas kohēzijas valstis, tāpēc par to EK turpinās diskusijas.
Pilnu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas numurā!